Viens no teritoriālās reformas iemesliem ir atrisināt situāciju, ka lauku iedzīvotājs ir spiests dažādus valsts pārvaldes pakalpojumus saņemt atsevišķos novados, nevis vienā vietā.
Jaunais sadarbības teritoriju modelis neparedz novadu administratīvā sadalījuma maiņu, kā tas bija pirms gandrīz astoņiem gadiem, kad Latvija no rajonu un pagastu sistēmas pārgāja uz 109 novadiem. Tas šobrīd radījis situāciju, kad vairākās teritorijās bieži vien iedzīvotāju skaits atšķiras pat 30 reižu. Jaunais piedāvājums palīdzētu pašvaldībām sadarboties vienas noteiktas teritorijas robežās – tādējādi piesaistot lielāku finansējumu un atvieglotu dažādu valsts iestāžu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
''Nereti ir situācijas, kad investors izrāda interesi par kādu vietu, kur viņš grib attīstīt savu uzņēmējdarbību, bet, lai nokļūtu līdz šai vietai, viņam ir jāizbrauc caur citu novadu. Tāpēc, lai būtu abi novadi vienādi ieinteresēti, ir jārāda mehānismi, kā tas viss varētu strādāt,'' skaidroja VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).
Ja jaunais administratīvais modelis stāsies spēkā, Liepājas apkārtnē izveidos vienu no lielākajām sadarbības teritorijām Latvijā, kur apvienotu kādreizējos rajona novadus un Liepāja būtu to galvenais centrs.
Jāatzīmē, ka arī šobrīd pašvaldības var brīvprātīgi vienoties, lai atrisinātu dažādas problēmas, tāpēc daļa no tām norāda, ka nekādas mākslīgi uzspiestas pārmaiņas nav vajadzīgas.
''Kāds tur sadarbības centrs? Ne Liepāja mūsu skolniekus izglītos, ne pensionārus apkops, pašiem vien šie visi jautājumi būs jārisina,'' atzina Durbes novada domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics (Zaļo un zemnieku savienība).
''Tas nav tas sliktākais, tāpēc ka mums jau vēsturiski ir iekārtojies tā, ka mūsu galvaspilsēta ir Liepāja. Šai reformai jābūt tādai, lai viņa nepasliktinātu cilvēkiem viņu esošo situāciju, bet uzlabotu,'' skaidroja Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska (Nacionālā apvienība).
Savukārt Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis norādīja, ka jaunajā modelī saskata vadošo partiju vēlmi centralizēt valsts pārvaldi un kontrolēt pašvaldības. Viņš uzskata, ka līdz ar jaunajām pārmaiņām migrācijas, dzimstības un ekonomikas jautājumi tiktu nogrūsti uz pašvaldību pleciem.
''Vai tāpēc, ka valsts institūcijas savā starpā nesadarbojas, nemāk sadarboties vai viņām katrai ir dažādas pārvaldības teritorijas, ir jāķeras klāt pašvaldībām?” jautāja Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis (''Nīcas Novada attīstībai'').
Savukārt Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits (''Mūsmājas'') uzskata - ja līdzi nenāk finansējums, tad jaunais likumprojekts ir bezcerīgs.
Pašvaldībām par jauno likumprojektu ir vēl daudz jautājumu, taču lielāka skaidrība varētu būt šā gada martā, kad jaunās pārmaiņas izskatīs Saeimā. Pakāpeniski tās stāsies spēkā līdz 2019. gadam.
Jau ziņots, ka, piemēram, Latgales pašvaldību vadītāji gan sliecas atbalstīt modeli ar 29 sadarbības teritorijām. Savukārt Pierīgas novadi, kuru sadarbības centrs būtu Rīga, uzskata, ka jaunā reforma ir tikai darbības imitācija un kraso novadu atšķirību nemazinās.
2015.gada nogalē valdības koalīcijas partijas vienojās par valsts teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu, nosakot sadarbības teritoriju izveidošanu un paužot atbalstu 29 sadarbības teritoriju izveidei. Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka Valdības rīcības plānā VARAM ir noteikts uzdevums - izveidot valsts pārvaldes (pašvaldību) institūciju sadarbības teritorijas, vēstīja LETA.
