Liepājas Psihiatriskajā klīnikā brīva režīma nodaļa pastāv kopš 2004.gada. Pacienti var arī brīvi doties pastaigās uz blakus esošo parku un jūru, kas pozitīvi ietekmē viņu veselības stāvokli.
„Iespējas gan ārstēties ar zālēm, gan saņemt psihoterapeitisku, muzikālu terapiju, gan ergoterapiju, tādu atbalstošu un veicinošu terapiju, kas varēt viņus atgriezt atpakaļ sabiedrībā un darbā,” saka klīnikas brīvā režīma nodaļas vadītāja Elīna Žemaite-Dziceviča.
Pieņemt lēmumu slēgt nodaļu slimnīcas vadībai nebija viegli. Tomēr valsts finansējums psihiatrijā stacionārajā ārstēšanā esot nepietiekams. Pacientiem pēc nodaļas slēgšanas piedāvās valsts apmaksātu ārstēšanos vai nu dienas stacionārā, vai citās nodaļās. „Mūsu prioritāte – ir jāsniedz neatliekamā palīdzībā, šajā nodaļā lielākoties ārstējās cilvēki plānveida kārtā, viena daļa no viņiem var ārstēties ambulatori, līdz ar to tāds smags lēmums,” norāda klīnikas vadītājs Imants Strolis.
Nodaļā šobrīd ir 18 gultas vietas un te ārstējas pacienti ne tikai no Liepājas, bet arī no visas Kurzemes un pat tālākiem Latvijas reģioniem. Daļai būs grūti izbraukāt uz Liepāju, bet daļai veselības stāvokli negatīvi var ietekmēt atrašanās slēgta tipa nodaļās.
„Ja man liktu tagad ārstēties slēgtajā nodaļā, kur ir akūti pacienti un mazlietiņ tā kā jādomā arī par savu drošību, es noteikti atteiktos ārstēties slēgtajā nodaļā,” atzīst nodaļas paciente no Dobeles Laila. „Mums Kuldīgā nekas tāds nav, ja arī ir, tad cilvēki to vispār nespēj samaksāt. Kuldīgas rajonā nav tāda dienas centra un citos rajonos nav vietu, nevar pieņemt,” norāda nodaļas paciente Ilga no Kuldīgas.
Jāpiebilst, ka reiz jau šī nodaļa bija slēgta – krīzes laikā 2009.gadā. Saprotot, ka ir liels pieprasījums, nodaļas darbība atjaunota. Tā kā Veselības ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja šajā slimnīcā, Saeimas deputāts Valērijs Agešins vērsies ministrijā, lai noskaidrotu, kāpēc nodaļa jālikvidē un pārrunātu iespēju neslēgt Kurzemē vienīgo brīva režīma psihiatrijas nodaļu.
