ĪSUMĀ:
- Uzņēmumā "Liepājas papīrs" sākusi strādāt bēgle no Ukrainas.
- Liepājā līdz trešdienai bija ieradušies jau vairāk nekā 690 bēgļi.
- Daļa no bēgļiem ir spējīgi strādāt, bet citiem vajadzīga psiholoģiska palīdzība.
"Mēs tagad jau sākam saprast, kā tas ir, kad lido kara lidmašīnas, kad pilsētā ir tanki un virs galvas lido raķetes," pastāstīja Irina Poļakova no Ukrainas. Viņa nespēja mierīgi runāt par notiekošo un sarunas laikā sāka raudāt. No Harkivas, kas ir ļoti cietusi no bombardēšanas, bēguši, kā varējuši, ļoti daudzi cilvēki. Video redzamas mašīnas ar plēvēm aizlīmētiem logiem, tie izsisti no sprādzieniem, – tā cilvēki brauca prom no pilsētas. Viens ir pilnīgi skaidrs – Irina grib atgriezties mājās pēc iespējas ātrāk, kaut vai sākotnēji Liepājā atstājot meitas. Viņas te varētu iekārtoties uz kādu laiku, jo mazākais mazbērns, kad atbraukuši, bijis tikai divas nedēļas vecs.
"Meita nesen dzemdēja. Dzemdību nama vairs nav. Mēs jau no 5. marta nevaram sazināties ar ārsti, kura pieņēma dzemdības. Nezinām, vai viņa ir dzīva," stāstīja sieviete.
Viņa ir pateicīga uzņēmumam "Liepājas papīrs", kas nācis pretī un nodrošinājis viņai darba vietu. Irina Ukrainā bijusi pašnodarbinātā un strādājusi pārvadājuma jomā.
"Man tiešām ir paveicies, jo te ir mazs uzņēmums, kas mani labprāt pieņēma. Es te pagaidām esmu vienīgā no Ukrainas, nedomāju, ka te ir daudz darba iespēju," stāstīja Irina.
Uzņēmuma "Liepājas papīrs" valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis atklāja, ka uzņēmums un darbinieki ir ziedojuši gan naudu, gan citas lietas Ukrainai. Atradies arī darbs Irinai Poļakovai.
"Sieviete ir labi izglītota, bet jāsaka godīgi, mums uzreiz nebija iespēja viņai atrast piemērotu darbu. Būtu varējuši piedāvāt kādu augstāku amatu, bet viņa vēlas atgriezties mājās, dzimtenē. Es ceru, ka tas būs īss laiks – mēnesis vai daži; tagad mēs piedāvājam vienkāršu darbu pie griešanas un pakošanas, bet, ja cilvēks izrādīs nopietnāku interesei, mēs varam apmācīt, piedāvāt arī ko nopietnāku," stāstīja Vilnītis.
40% no visiem ieceļojušajiem bēgļiem Liepājā ir bērni. Pilsētā darbojas aukļu dienests, tāpēc ukraiņu sievietes varēšot uzņemties rūpes par citiem ukraiņu bērniem un strādāt aukļu dienestā. Tā skaidroja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis.
"Mums ir aukļu dienests. Kāda no mammām sāk strādāt aukļu dienestā. Viņa saņem finansiālu atbalstu, un viena no ukraiņu mammām var pieskatīt piecus vai sešus bērnus. Un pārējās var domāt, vai viņas meklē darbu," stāstīja Deksnis.
Liepājā nepārtraukti bēgļu skaits pieaug, un oficiālais skaits jau tuvojas 700. No 690 cilvēkiem 90 atrodas novadā. Skaits varētu būt arī daudz lielāks, jo cilvēki mēdz apmesties pie saviem radiem un draugiem. Sākumā atbildību uzņēmās tieši biedrības, kas ļāva uzreiz nodrošināt apģērbu, ēdienu un mājokli.
Deksnis pastāstīja, ka pašvaldība nodrošinās bezmaksas sabiedrisko transportu.
Viņš arī pastāstīja, ka daļa bēgļu ir spējīgi meklēt darbu un strādāt, bet citi ir psiholoģiski sagrauti. Situācijas ir ļoti smagas, un būs jāpiesaista vēl papildu resursi darbam ar bēgļiem.
"Liela loma ir tam, no kurienes šie cilvēki ir izceļojuši un kāds ir bijis iemesls.
Ir ģimenes, kuras psiholoģiski nav gatavas iesaistīties nekādās aktivitātēs. Tur primāri bērniem ir vajadzīgs psihologs, lai varētu tikt galā ar piedzīvoto Ukrainā.
Viens šablons nederēs, situācijas ir atšķirīgas. Mums bija viena tikšanās Liepājā, kur bija sasaukti ap 100 ukraiņu, bija uzaicināts jurists, kurš pastāstīja, kā dzīvot Liepājā, cik var nopelnīt un kur strādāt. Sarunās parādījās stāsti, ka brīžiem likās – ārprāts," stāstīja Deksnis.
Liepājā katru dienu tiek sasaukta civilās aizsardzības komisijas sēde. Liepājas Sociālais dienests izmaksājis krīzes pabalstus 170 personām un 67 izziņas izsniegtas pārtikas un higiēnas preču saņemšanai. 70 cilvēkiem izsniegtas mobilo sakaru bezmaksas SIM kartes. Biedrība "Tabitas sirds" ir sniegusi atbalstu vairāk nekā 300 cilvēkiem, taču šis skaitlis katru dienu mainās. Tiek apzinātas iespējas un izmaksas arī bēgļu izmitināšanai Liepājas viesnīcās.
KONTEKSTS:
Saeima 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas paredz atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem Krievijas iebrukuma laikā, kā arī sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai.
Citstarp Ukrainas bēgļiem Latvijā paredzēts vienreizējs nodarbinātības uzsākšanas pabalsts 500 eiro apmērā. Noteikts arī, ka šīs valsts iedzīvotājiem ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu.
Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem saziedoti vairāk nekā seši miljoni eiro.
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
