Jaunā skola būs Kultūras ministrijas tiešā pakļautībā un plāno līdz 31.decembrim iegūt profesionālās izglītības kompetences centra statusu. Galvenais iemesls apvienošanai – iespēja veiksmīgāk apgūt Eiropas fondu finansējumu.
Jaunās apvienotās izglītības iestādes rīcībā ir četras mācību ēkas, kurās gan mūzikas, gan mākslas novirziena audzēkņi mācīsies kopā. Tās ir apvienotas, saglabājot esošās telpas kā filiāles ar skolu pašreizējiem zīmoliem. Jaunajai mācību iestādei no Eiropas fondiem tiks novirzīti 2,6 miljoni eiro ēku infrastruktūras attīstībai.
“Šīs skolas tika apvienotas tāpēc, lai varētu piesaistīt Eiropas finansējumu. Šo divu izcilo mākslu apvienošana un sinerģijas veidošana par mākslu un mūziku - es tur saredzu lielas iespējas,” atzīst Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas direktore Inga Auziņa.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone savukārt pauž prieku par to, “ka tagad šīs skolas varēs virzīties uz profesionālās kompetences centra statusa iegūšanu”.
“Kritēriju kopums ir ļoti liels. Pirmkārt, ir ļoti kompetenti un kvalitatīvi pedagogi, otrkārt, sekmīgi un veiksmīgi audzēkņi un, protams, arī audzēkņu skaits un vēlme kļūt par metodisko centru reģionā,” piebilst Vilsone.
Galvenie ieguvumi no statusa iegūšanas ir 10% algu fonda pieaugums, mācību aprīkojuma un telpu uzlabošana, kā arī jaunu starpnozares izglītības programmu izveidošana. Lai iegūtu profesionālās kompetences centra statusu, ir nepieciešami vismaz 500 audzēkņi, tai skaitā ne mazāk par 190 skolēniem vidusskolā. Jaunajā mācību iestādē ir aptuveni 800 audzēkņu, kuri abu skolu apvienošanu vērtē ar dalītām izjūtām.
Keita, kas mācās populārās un džeza mūzikas vokālistes programmā, stāsta, ka tad, kad skolēniem paziņoja par apvienošanu, “mūsu viedoklis bija diezgan negatīvs – mēs īpaši to negribam, tāpēc ka mūzika un māksla ir divas atšķirīgas lietas.”
Savukārt Zane, kas mācās mākslas izglītības programmā, apvienošanu uzskata par labu lietu, “jo mūzika - tā jau arī ir tā māksla, un kāpēc neapvienot”.
“Būs iespēja izsisties daudziem, būs jauni projekti, būs Eiropas finansējums droši vien. Bet, pieņemsim, tāda lieta kā akadēmiskā mūzika, manuprāt, tiks nolikta nedaudz malā,” pieļauj Rovanna, kas mācās klasiskās ģitāras programmā.
Iepriekšējās skolu direktores Zita Karlsone un Smaida Rubeze turpinās darbu kā jaunās izglītības iestādes atsevišķu struktūrvienību vadītājas. Visa jaunās skolas vadība uzskata, ka dažādu mākslas jomu cilvēkiem ir jāsastrādājas, jo tas šobrīd esot visvairāk pieprasītais attīstības virziens kultūrā.
