Niārai Kapūnai pamatnodarbošanās jau vairākus gadus ir biškopība. Paralēli tam viņa astoņus gadus nostrādāja uzņēmumā “Liepājas metalurgs”. Ilgu laiku meklējusi jaunu darbu, līdz saņēmusi piedāvājumu no paziņām un tagad paralēli biškopībai strādā “Latvijas gāzē”. Niāra atgrieztos uzņēmumā, ja tas atsāktu strādāt. Daudziem viņas paziņām vēl joprojām esot sarežģīta situācija.
„Bezdarbnieku pabalsts tūlīt beigsies. Ir, kas iet kursos. Kursus vairs daudziem nepiedāvā. Limits ir izsmelts. Naudas vairs neesot valstij. Kaut kā cilvēkiem jādzīvo,” stāsta Kapūna.
Savukārt Gatis Dzērve uzņēmumā sāka strādāt uzreiz pēc armijas, un tā bijusi teju vienīgā darba vieta. Trīs mēnešus pēc “Liepājas metalurga” bankrota bija reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, ieguva papildu autovadīšanas kategorijas un nu jau ilgāku laiku strādā citā vietā.
Varbūt nav tik labi atalgots, bet darbs ir darbs. Būtībā, ja mani paaicinās, iešu strādāt atpakaļ,” atzīst Dzērve.
Nodarbinātības valsts aģentūrā skaidro, ka uzskaitē vēl ir 960 darbinieku, un tas nav maz. Katru dienu Liepājā esot līdz 200 vakancēm. Tādēļ pavisam neliela daļa no visiem bezdarbniekiem izvēlējušies aizbraukt. Visbiežāk metalurgi meklē līdzīgu darbu tam, ko darījuši iepriekš, bet netrūkst arī cilvēku, kuri gatavi krasi mainīt darbības sfēru.
„Joprojām viņi var mācīties. Mums vēl ir finanses. Vēl mēs ceram, ka būs arī iespēja un sarosīsies darba devēji subsidēto darba vietu izveidei. Mums ir iedalīts finansējums, ko mēs darba devējiem varam akceptēt,” norāda Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane.
Jau ziņots, ka pašlaik izteikti seši piedāvājumi iegādāties „Liepājas metalurgu” no potenciālajiem investoriem, kuri pārstāv Austrumeiropas un Rietumeiropas tirgus. Līdz 31.augustam paredzēta detalizēta investoru piedāvājumu analīze, lai noteiktu labāko starp investoriem. Pašvaldība cerīgi raugās uz to, ka uzņēmums rudenī varētu atsākt darbu, tādēļ nevajadzētu kavēties ar lēmumu pieņemšanu.
Par LM finanšu problēmām publiski kļuva zināmas pērn janvārī. Uzņēmuma akcionāri un toreizējie saimnieki Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans sākotnēji vērsās pie valdības pēc palīdzības, taču tā atteica. Ministri uzsvēra, ka valstij nav jāiegulda līdzekļi privātā uzņēmumā, kuram turklāt ir necaurredzama finanšu kārtība un kurā investori savstarpēji strīdas, nespējot vienoties par uzņēmuma tālāku attīstību.
Jūlijā valsts atmaksāja 67,4 miljonus eiro lielo kredītu LM vietā, ko bija garantējusi Itālijas bankai „UniCredit”. Tikmēr akcionāri, kas pauda, ka aktīvi meklē investorus, uzņēmumu zaudēja un investorus neatrada. Bez darba palika vairāk nekā 1000 strādnieku.
Novembrī tiesā tika iesniegta pieteikums, kurā lūdza atzīt LM par maksātnespējīgu, un sākās jauna investora meklējumi.
