Desmit gadu laikā - no 2002. līdz 2012.gadam Sesks spējis vairot arī savu materiālo labklājību par vairākiem simtiem tūkstošiem latu. Tie gan neparādās kā uzkrājumi skaidrā vai bezskaidrā naudā, bet kā aizdevumi. Pērn Sesks aizdevis vairāk nekā 300 tūkstošus latu, kas gan ir krietni mazāk, salīdzinot ar Ventspils kolēģi.
Toties, kā uzskata lielākā daļa aptaujāto liepājnieku - pilsētu atkopis no drupām, sabūvējis ielas, sakārtojis siltumapgādes lietas. Tāpat pamazām Liepāja zaudē dārgākās apkures pilsētas statusu.
Nepaklausīgais monopolists
Mērs negrib izlaist no kontroles tādas stratēģisku nozari kā siltumapgāde, un tā visā pilsētā uzticēta vienam uzņēmumam „Liepājas enerģija”. Kā norāda vairāki aptaujātie uzņēmēji, tas ir pārspīlēti un kropļo konkurenci. To atzinis arī Augstākās Tiesas senāts, pie kura vērsies kāds uzņēmējs, kuram dome nav ļāvusi izvēlēties alternatīvu enerģijas piegādātāju.
Tomēr joprojām spēkā ir domes noteikumi, kurus par pretlikumīgiem atzinusi pēdējā tiesu instance Liepājā, bet mērs vēl domā, vai pildīt Senāta spriedumu un noteikumus atcelt vai grozīt.
«Metalurgs» un strausa politika
Gadījumā, ja bankrotētu „Liepājas metalurgs”, tas atklātu nepārdomātu biznesa stratēģiju pilsētā un, iespējams, strausa politiku no domes puses. Publiski mērs aizstāv akcionārus, kuri saimniekojuši un, kā izskatās, nevienam nezinot, izsaimniekojuši šo pilsētas lielo rūpniecības flagmani. Taču Sesks uguni no viņiem novērš.
Taujāts, vai pašvaldībai ir plāns „B”, ja „Liepājas metalurgs” pārstās strādāt, Sesks saka, ka meklēs risinājumu. „Es tikai saprotu, ka te Rīgā neviens netaisās pat mazo pirkstiņu pakustināt. Mēs to izdarīsim! Izdarīsim jebko, lai tā rūpnīca strādātu!” apgalvo Sesks.
Uz lielo pilsētu fona skaitļos nevar lepoties
Salīdzinot Liepāju ar citām deviņām lielajām Latvijas pilsētām, tā izskatās sliktāk nekā Rīga, Jūrmala, Valmiera, Ventspils. Bezdarba līmenis Liepājā ir augstāks nekā nosauktajās pilsētās, savukārt atalgojums zemāks. Liepāja ir rūpniecības pilsēta un tajā ir vairāk nekā astoņi tūkstoši dažādu uzņēmumu.
Atšķirībā no Rīgas, Liepāja savu budžetu nenoēd. Aptuveni puse no tuvu 40 miljonu lieliem gada ieņēmumiem tiek ieguldīta attīstībā. Rīga pabalstos un administratīvajos izdevumos tērē 80% no budžeta, un, kā atzīmē Finanšu ministrijas eksperti, tā ir viendienas politika. Liepājā situācija ir atšķirīga.
Toties Liepāja salīdzinoši daudz tērē administrācijas uzturēšanai – virs 80 tūkstošiem latu gadā. Piemēram, Valmierā šie izdevumi ir uz pusi mazāki. Tāpat tie ir mazāki Jūrmalā, Jelgavā, Ventspilī un Rēzeknē.
Konkurenti gatavojas
Liepājas budžets tiek virzīts attīstībai. Iespējams arī tādēļ, ka Sesks mērs krēslā nolēmis būt arī rīt un parīt. Viņš kandidēs arī nākamajās vēlēšanās un sarakstā būs ar pirmo numuru.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, uz šīm vēlēšanām Seskam un viņa komandai briest nopietna konkurence no kādreizējiem koalīcijas partneriem. Arī Reformu partija gatava ņemt grožus rokās, nomainot ne vien mēru, bet pat pilsētas himnu.
Liepājā par 15 deputātu krēsliem cīnīsies 118 kandidāti no desmit sarakstiem, kas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.
