Par “Saskaņu” nobalsoja 19,58%, un neviena cita partija nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai domē.
CVK informācija liecina, ka Liepājas partija iegūst 6 vietas, Reģionu apvienība 5, bet “Saskaņa” – 4 deputātu vietas.
Par Nacionālo apvienību balsoja 3,8%, par “Vienotību” balsoja – 2,61%, par Jauno konservatīvo partiju – 3,13%, par partiju “Liepāja kvadrātā” – 3,35%, par partiju “Taisnīgums” – 3,18%.
Partiju “No sirds Latvijai” atbalstīja 1,01%, partiju “Gods kalpot mūsu Latvija” – 1,85%.
Kopumā pilsētā ir 45856 balsstiesīgie, no tiem nobalsoja 23 324 jeb 50,86%.
Jau ziņots, ka saskaņā ar vēlētāju aptauju pie iecirkņiem (“exit poll”), ko veica Latvijas Televīzija, nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte ar socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu, Seska partiju atbalstīja 42%. Tiesa, Liepājā aptaujas rezultāti jāvērtē īpaši piesardzīgi, jo uz jautājumu par savu izvēli neatbildēja vairāk nekā puse aptaujāto.
Šoreiz pašvaldību vēlēšanās Liepājas pilsētā bija iesniegti 10 saraksti, no kuriem kandidē 165 kandidāti. Viņi pretendēja uz 15 pašvaldības deputātu vietām, tādējādi vidēji vienu mandātu cerēja iegūt 11 kandidāti.
Arī iepriekšējās pašvaldībās vēlēšanās pirms četriem gadiem bija 10 kandidātu saraksti, tomēr domē iekļuva tikai trīs. Toreiz gandrīz pusi – septiņus mandātus – ieguva Liepājas partija. Pieci mandāti tika tagad vairs nepastāvošajai Reformu partijai, bet atlikušie trīs – „Saskaņas centram”.
Liepājas mērs jau vairāk nekā 20 gadus ir Liepājas partijas līderis Uldis Sesks.
Pēc vēlēšanām 2013.gadā koalīciju izveidoja septiņi Liepājas partijas un trīs "Saskaņas centra" deputāti.
Tomēr pēcāk līdz ar savstarpējiem konfliktiem "Saskaņas centra" frakcija izjuka, un abu partiju starpā noslēgtais koalīcijas līgums pārstāja darboties. Tāpēc Liepājas domē koalīcija oficiāli nepastāvēja. Arī pārējo piecu deputātu pārstāvētā Reformu partija izjuka, tādējādi izgaisa arī šo "piecinieku" vienojošā frakcija.
