Pagājušā gadā rudenī noslēdzās Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts „Liepājas starptautiskās lidostas attīstība”, kura ietvaros tika veikta lidlauka rekonstrukcija. Vienlaikus lidosta iegādājās modernas ugunsdzēsēju mašīnas, lai nodrošinātu mūsdienām atbilstošu prasību ievērošanu. Paveikts daudz, tāpēc šodien lidosta atkal ir gatava pieņemt lidmašīnas, stāsta „Aviosabiedrības Liepāja” valdes loceklis Agris Sprūde:
„Ir daudz izmaiņu. Bija vajadzīgs laiks, lai tās ieviestu dzīvē. Bija nepieciešamas jaunas lidlauka kartes un mērījumi, jāpārstrādā procedūras.
26. maijā mēs varam spert pussoli, lai uzsāktu komerclidojumus. Vispārējās aviācijas lidojumu uzsākšana nozīmē to, ka var lidot privātās lidmašīnas. Nav svarīgs tās izmērs, galvenais, lai lidojums nav komerciāls. Vēl lidlauku var izmantot militārā aviācija, kā arī speciālie aviācijas darbi, piemēram, jābrauc pakaļ pacientiem.”
Interese par Liepājas lidostu ir, jo ar pilsētu saistītas zināmas aviācijas tradīcijas:
„Liekas, ka vajadzēja rast izbūvēt vairāk stāvvietas, turpināt labos darbos, ko jau pirms rekonstrukcijas Liepājā sāka nelaiķis Gints Bubieris, attīstot pilotu skolu un akrobātiskos lidojumus. Tā saime, ko viņš bija savācis un kas lielākā daļa nav Latvijā, jūt līdzi lidostas attīstībai, viņi ceturtdien ir gatavi lidot uz Liepāju ar piecām lidmašīnām vai pat vairāk.”
Lidostas pārstāvis Agris Sprūde skaidro, ka komerclidojumus būs iespējams veikt pēc sertifikācijas procesa beigām, ko plānots pabeigt līdz 2016.gada 20.septembrim:
„Dokumentu kopums, ko no jauna aviācijai izstrādājusi Eiropas Savienība, ir uz 740 lapām. Katrā rindiņā ir prasības, bet katrai prasībai un procedūrai pretī vajadzīgs finansējums, to iespējams paveikt, tikai cieši sadarbojoties ar lidostu „Rīga”. Šāda prakse ar mazām un lielām lidostām, kas apvienojas vienā uzņēmumā, ir visā Eiropā. Tā būtu vienota lidlauka ekspluatētāja izveide.”
Liepājas lidosta piedzīvojusi dažādus laikus, taču viennozīmīgi var apgalvot, ka tā ar pārtraukumiem intensīvi izmantota komerclidojumiem. Par to liecina kāds zīmīgs plakāts, kas tagad nolikts goda vietā.
„Esam atraduši sarakstu no 1991. gada, kur redzam deviņus dažādus lidojumus. Pāris gadus atpakaļ bija pat 11 lidojumi uz dažādiem galamērķiem. Tā ir kā ēsma mērķim jaunajiem reisiem, jo vajadzētu sākt 2017. gada pavasarī. Toreiz lidoja uz Ļeņiņgradu, Maskavu, Kijevu, Rīgu un citām vietām,” atceras lidostas pārstāvis.
Projektējot lidlauku, ņemts vērā, kāda ir flote nacionālajai aviosabiedrībai „airBaltic”, atklāj Agris Sprūde. Jāpiemin, ka
Liepājas lidostā, kad 2008. gadā vēl notika regulāri komerclidojumi uz Maskavu, Kopenhāgenu, Hamburgu un Rīgu, strādājuši vairāk nekā 50 darbinieku. Lidostas pārstāvim uzņēmēji skaidrojuši, ka, pārtraucot lidojumus no Rīgas uz Liepāju, par 20% sarucis tūristu skaits viesnīcās. Tagad liepājnieki ir apņēmušies zaudēto atgūt.
Plānots, ka regulāri komercreisi varētu atsākties 2017. gadā. Lielas cerības lidostas vadība saista ar nacionālo lidsabiedrību „airBaltic”. Iepriekš jau izskanējis, ka, rekonstruējot lidlauku, ņemti vērā „airBaltic” lidmašīnu parametri.
Liepājas lidostas vadība neslēpj, ka liels konkurents ir tepat netālu esošā Palangas lidosta, kas šogad papildinās regulāro reisu skaitu. Tomēr Liepājas lidosta cer lietuviešus pārspēt. Lai runātu par iespējamiem komercreisu maršrutiem, piektdien, 27.maijā Liepājas lidostu apmeklēs satiksmes ministrs Uldis Augulis. Lielāka skaidrība par reisiem tiek solīta rudenī.
