ĪSUMĀ:
- Vietējie iedzīvotāji nožēlo koku nociršanu un skursteņa nojaukšanu.
- Pašvaldība: Sabiedriskā apspriešana nebija nepieciešana.
- SEZ: Skurstenis bija sliktā stāvoklī.
- Dabas aizsardzības pārvalde koku ciršanai piekrita.
- Ražotnes izskatu pietuvinās Karostas arhitektūrai, iestādīšot 150 kokus.
- SEZ: Ražotne palīdz pilsētas attīstībai un radīs jaunas darbavietas.
Pašvaldībā skaidro, ka šim konkrētam projektam un koku izciršanai sabiedriskā apspriešana nav bijusi nepieciešama.
Par Karostas industriālās teritorijas attīstību runāts gadiem, bija arī skaidrs, kas tā būs par vietu, ko piedāvās investoriem, taču realitātē, kad sākušās pirmās aktivitātes, cilvēkiem tas bijis liels pārsteigums, ka būvniecība vietā ierastā ainava būtiski mainīsies.
Liepājniece Sanita Stepena, kura dzīvo Karostā netālu no vietas, kur būvē jauno ražotni, sauc sevi par Karostas patrioti. Lai arī sakārtotas ielas un izbūvēti gājēju celiņi, daudzas no Karostas vērtībām nu ir zudušas un process turpinās, uzskata Sanita Stepena.
„Šī vide bija daudz labākā stāvoklī, nekā tā ir tagad. Manā uztverē tas ir darīts mērķtiecīgi, un vide novesta līdz tam, lai šo visu varētu nolikvidēt, nosaucot objektu, kuram bija logi durvis, jumti, par drupām. Realitātē tā arī ir, tās ir drupas,” stāstīja Sanita.
Visvairāk Sanitu Stepenu uztrauc nojauktais skurstenis, kas bija viens no Karostas senās apbūves elementiem.
„Skurstenis ir nourbts un pazudis. Tas nebūt nebija sliktākā tehniskā stāvoklī kā viss pārējais, kas šeit ir redzams. Iedomājieties, ka vajadzēja divas dienas urbt ar pneimatiskajiem urbjiem, lai to būvi nourbtu. Pēc tam visu novāca, lai neviens neredz un „necepas”,” pauda Sanita.
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis norādīja, ka situācija nav tik viennozīmīga, jo skurstenis nebūt neesot bijis labā tehniskā stāvoklī.
„To apsekoja sertificēti būvinženieri. Bija sliktā stāvoklī, pastāvēja risks, ka skurstenis varētu nogāzties,” skaidroja Hmieļevsis.
Izvēlētais zemesgabals, ka atvēlēts investoram, ir aptuveni 5 hektāri. Tā ir liela platība, skaidroja Liepājas pilsētas būvvaldes Jaunliepājas un Karostas rajonu arhitekte Iveta Ansone. Uzsākot būvniecības ieceri, esot kļuvis skaidrs, ka ražotnes būvniecības vajadzībām būs jālikvidē 288 koki, ieskaitot labā stāvoklī esošas priedes. Zaļo gaismu devusi Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības apstādījumu komisija.
Pašvaldības pārstāve skaidroja, ka ražotnes teritorijā nav paredzētas smakas, trokšņi un vibrācijas, tāpēc nav bijusi nepieciešama arī sabiedriskā apspriešana. Iveta Ansone uzsvēra, ka šī vieta nekad nav plānota kā parks, koki auguši pašplūsmā un tā ir industriāla teritorija, kaut gan netālu no ražotnes atrodas skola un dzīvojamās mājas.
„Apbūves noteikumos paredzēts, ja ražošanas apbūve pietuvojas dzīvojamām mājām un sabiedriskām ēkām, ir jāveido buferzona. Šajā gadījumā tie būs seši metri, kur tiks iestādi krāšņi augi, kā to iecerējusi ainavu arhitekte,” norādīja Ansone.
Ražotnes vizuālais izskats tikšot pielāgots Karostas arhitektūras īpatnībām, skaidroja Iveta Ansone, ārsienas krāsojums nedaudz atgādināšot Karostai raksturīgos sarkanos ķieģeļus.
Teritorijā paredzēts iestādīt aptuveni 150 kokus, taču iespējams, ka to būšot vēl vairāk.
Hmieļevskis uzskata, ka projekts ir nozīmīgs pilsētas attīstībai un radīs jaunas darba vietas, vienlaikus tas ir pirmais reālais investors, kas iedzīvosies Karostas industriālajā parkā, kur ir izbūvētas visas tam nepieciešamās komunikācijas. Tas būšot labs signāls arī citiem investoriem, uzsvēra Hmieļevskis.
„Esam pārliecinājuši uzņēmumu palikt Liepājā un turpināt attīstību šeit. Pašlaik uzņēmumā ir 266 darba vietas. Pērn radītas 14 jaunas darba vietas. Uzņēmums ir TOP5 nodokļu maksātājs no SEZ uzņēmumiem. Pirmajā kārtā paredzēts uzbūvēt ražotni 11 000 kvadrātmetru platībā. Ēkā un iekārtās plānots investēt vairāk nekā 9 miljonus eiro,” norādīja Hmieļevskis.
Turpat blakus jaunajam būvobjektam atrodas arī vēsturiskā Zemgales iela un viena no Karostas arhitektūras pērlēm – senā zirgu manēža. Šis aspekts būs jārespektē investoriem, kuriem radīsies interese, sacīja Uldis Hmieļevisks.
„Veco namu fasādes vai fasādes daļas investoriem būs jāintegrē jaunajā ražošanas ēkā. Viens investors jau izrādījis interesi, atjaunot tieši seno apbūvi. Saprotam, ka tas nenotiks vienas dienas laikā,” sacīja Hmieļevskis.
Tikmēr Karostas iedzīvotāja Sanita Stepena nelolo ilūzijas, ka Karostas senās arhitektūras drupas reiz iegūs kādu kultūrvēsturisku nozīmi un pielietojumu, taču sabiedrībai un pilsētai būtu jārespektē Karostā augošie koki, kas kļuvuši par Karostas ainavas būtiskiem elementiem.
