Noziegums, ko izskatīja Siguldas tiesa pērnā gada beigās, bija līdzīgs Liepājā notikušajam. Taču Siguldas tiesas spriedums piesaistīja daudz mazāku sabiedrības interesi. Iespējams, tādēļ, ka sakrita ar gadumiju. Daudzi jau bija noskaņojušies svētkiem un tiesas iznākums publiski neizpelnījās lielu uzmanību..
Apsūdzētais tika atzīts par vainīgu piecos noziedzīgos nodarījumos par netiklu darbību veikšanu ar četrām meitenēm, kurām tobrīd bija 15, 13, 12 un 9 gadi. Diviem no saviem upuriem viņš bija solījis iemācīt braukt ar auto. „Viņa iesēdās šai personai klēpī un mācījās vadīt transportlīdzekli. Šajā laikā persona, izmantojot šo kontaktu, mēģināja aizskart nepilngadīgās meitenes krūtis,” saka Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča.
Pārējās epizodes bija saistītas ar mēģinājumiem meitenes pierunāt izģērbties un skūpstīties ar viņu. Tāpat kā Liepājā, vainīgais nenonāca cietumā, bet, izmantojot likumīgu iespēju vienoties ar prokuroru, saņēma nosacītu brīvības atņemšanu uz pusotru gadu ar tikpat ilgu pārbaudes laiku un uzliekot par pienākumu piedalīties Probācijas dienesta programmās. Siguldas tiesnese Maija Andersone neiebilda un viss beidzās ar pirmo instanci.
Prokurore Zane Pavāre attiecās žurnālistiem skaidrot, kāpēc piekritusi tik maigam sodam. Komentārus nesniedza arī tiesnese. Tiesas priekšsēdētāja uzskata – vērtējot spriedumu, tas šķiet adekvāts, lai gan būtiski soda mēra noteikšanai esot arī citi spriedumā neierakstīti apstākļi – piemēram, ekspertu atzinums par bērnu psihei nodarīto ļaunumu.
„Ja man būtu jāskata šī lieta un ja man šī lieta būtu jālemj, un ja neparādītos kādi īpaši apstākļi, es pieļauju, ka es arī būtu šo vienošanos apstiprinājusi. Vismaz es neko neredzu tādu, kas liecinātu par likumam neatbilstošu sodu,” saka Siliņeviča.
Tiesas priekšsēdētāja uzsver, ka ne Siguldas, ne Liepājas tiesu izskatītie noziegumi nav izvarošana un ka netiklu darbību veicējus drīzāk var labot nevis cietums, bet probācija.
Caur to gan Liepājas, gan Siguldas pedofili, palikdami uz brīvām kājām, sodu izciestu līdzīgi. Probācijas pirmais uzdevums ir panākt, lai sodāmais apzinātos savu noziegumu un tad precīzi pildītu probācijas norādījumus. Piemēram, aizliegumu tuvoties konkrētām vietām vai personām, piedalīties speciālās uzvedības korekcijas programmās.
Bet - vispirms tiek novērtēti riski, vai konkrētais pedofils var pastrādāt jaunu dzimumnoziegumu. To varot noteikt ar augstu precizitāti pēc zinātniski izstrādātas metodikas. „Precizitāte ir 85%. Tas ir minimums, var būt augstāk, bet 85% viņi ir precīzi,” saka Probācijas valsts dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.
Pirmkārt - tiek pētīti visi par dzimumnoziedznieku pieejamie dati un iepriekšējā kriminālā pagātne, ja tāda ir. Otrkārt – viņa dzīvesveids, attiecības ar tuviniekiem, prasme risināt problēmsituācijas un paradumi – piemēram, alkohola, narkotiku lietošana. Treškārt – informācija, ko iegūst probācijas darbinieks, regulāri tiekoties ar noziedznieku. „Dzimumnoziedznieki ir uz noteikumu ievērošanu tādi diezgan orientēti – laikā atnāk un aiziet un, ja viņi neatnāk – viņiem būs pretī ārsta zīme un iemesli, kāpēc viņš nav bijis. Bet tas, protams, ir risks, formāli tas ir objektīvs apsvērums – tas nav neattaisnojošs iemesls, kāpēc viņš nav ieradies. Bet mēs saprotam, ka, jo ilgāk viņš izvairās no kontaktstundām, jo tas par labu nenāk,” komentē Papsujevičs.
Tomēr salīdzinoši ar citām noziedznieku grupām pedofili jaunus noziegumus pastrādā retāk. Dzimumnoziegumu recidīvs ir tikai 4%, salīdzinot ar 10% recidīvu mantisko noziegumu grupā.
Patlaban caur Probācijas dienestu sodu izcieš 105 dzimumnoziedznieki, bet cietumā atrodas 340. No tiem pēc Krimināllikuma 162.panta par pavešanu netiklībā probācijā ir 31, bet cietumā – 59 noziedznieki.
