Liepājas lidostas darbības pārskats liecina, ka no pērnā gada 13. jūlija līdz septembrim, kad uz īsu brīdi tika atjaunots “airBaltic” reiss Rīga–Liepāja, izpildīti 69 regulārie reisi un pārvadāti 1505 pasažieri. Tas ir ievērojams kritums – par 67%, salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Šis fakts un visā Eiropā piemērotie ceļošanas ierobežojumi ir iemesls, kāpēc aviosabiedrība “airBaltic” oktobrī apturēja lidojumus uz Liepāju. Tos varētu atjaunot marta beigās, taču šos plānus var mainīt epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās.
“Skatoties uz Liepājas lidojumu kopumā, liela daļa pasažieru, kas lidoja uz Liepāju, lidoja no citām valstīm caur Rīgu. Pašlaik, kad arī no Rīgas “airBaltic” piedāvā mazāku lidojumu skaitu un savienojamības iespējas, tas ļoti atsaucies uz pieprasījumu pēc lidojumiem uz Liepāju,” sacīja “airBaltic” korporatīvās komunikācijas pārstāvis Didzis Rudmanis.
Turklāt uz Liepājas lidostu neviens lidojums šogad nav bijis,
un ierobežotas ir arī “airBaltic” pilotu skolas praktiskās mācības. Tāpēc lidostas darbinieki pašlaik strādā tādā kā gatavības režīmā gaidāmajiem lidojumiem pavasarī – notiek lidmašīnu apkope, remontdarbi.
Kopumā pašvaldība šogad savai kapitālsabiedrībai piešķīra 1,2 miljonus eiro darbības nodrošināšanai. Kā pastāstīja lidostas vadītājs Agris Sprūde, ārkārtējā situācijā izdodas pat ieekonomēt naudu, jo nav jātīra sniega kārta uz skrejceļiem. Taču ceļojumu ierobežojumi ietekmē reģiona attīstību.
Tāpat šajā darbības režīmā nākas domāt par aptuveni 50 lidostas darbinieku nodarbinātību, no kuriem nevienu nav plānots atlaist. “Diemžēl nekādi instrumenti no valdības puses, ko varētu izmantot pašvaldības uzņēmumi, nav. Ņemot vērā lidostas specifiku, ka nav aizvietojami kadri ar šeit novadā vai pilsētā esošajiem darbiniekiem zināšanu neesamības dēļ, tad faktiski darbinieki jāsaglabā,” skaidroja Sprūde.
Lai samazinātu pašvaldības finansiālo slogu, Liepājas dome labprāt vēlētos redzēt Liepājas lidostu nonākam valsts paspārnē. Šāda ideja bija apspriesta jau 2007. gadā, kad toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera izveidotajā darba grupā bija secināts, ka reģionu lidostām, nonākot valsts īpašumā, izdotos centralizēt administratīvās funkcijas un samazināt kredītresursu izmaksas. Toreiz gan priekšlikums netika atbalstīts.
Vēlreiz ideja ministrijās nonāca pirms pāris gadiem, kur pētījuma secinājumi liecināja – mīnusu esot vairāk nekā ieguvumu. “Mēs saprotam, kas šajā veidojumā ir devējs un kurš varētu būt ņēmējs. Ja tiktu izveidots vienots pārvaldības modelis, tad pazustu iespēja, ko valsts piemēro šobrīd, proti uzlikt zināmas saistības Liepājas lidostai, slēgt ar to līgumus un faktiski finansēt,” sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.
