Tagad mediju formātu ir daudz vairāk, sarunās ar skolēniem uzsver žurnāliste Anda Pūce, skaidrojot, ka mediju saturs vairs nav koncentrēts vienās rokās, bet daudzās sociālo tīklu platformās: "Te rodas tā problēma, kas sabiedrību var maldināt, – tas izskatās pēc žurnālistikas un mediju darba, bet tas var būt maldinošs ieraksts, kas nav pārbaudīts vai ir nekorekts.

Ir ļoti svarīgi, lai mediju lietotājs būtu patiešām ar kritisku domāšanu un spētu sekot līdzi, kas tiek piedāvāts, kāds ir mērķis un kas to ir radījis."

Uzsākot nodarbības par medijpratību, piemēram, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija izrādījusi interesi strādāt kopa ar žurnālisti jau padziļināti, turklāt veselu mēnesi.

"Viens no projekta mērķiem ir saprast, kā tieši runāt par medijpratību skolās. Ceru, ka partnerībā ar Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi un skolām mēs atradīsim labāko veidu, kā tepat Liepājā runāt par medijpratību, bet, iespējams, ka tas var būt pilotprojekts, ko var attiecināt arī uz citām skolām. Pirmais, ko es redzu, ka dzīvs žurnālists, mediju pārstāvis, kurš sarunājas ar skolēniem, ir milzīgs ieguvums," atzīst Anda Pūce un uzsver, ka tieši jaunieši būs tie, kuri varēs palīdzēt saviem vecākiem orientēties informācijā, to apliecina tikšanās ar skolēniem: "Man ir jāsecina, ka daudzi no jauniešiem jau spēj diezgan kritiski vērtēt saturu. Ir bijuši piemēri, ka tieši skolotājas "uzķeras" uz maldinošām ziņām, fotogrāfijām un tieši jaunieši vērš uzmanību uz to, ka tā nevar būt taisnība. Es ticu, ka tas notiek arī ģimenēs, ka jaunieši kā tehnoloģijas un sociālos tīklus labi pārzinoši cilvēki var būt tie sūtņi, kas saviem vecākiem un vecvecākiem palīdz kļūt medijpratīgākiem."

Vislabāk skolēni izprot notiekošo, kad paši veido mediju saturu praktiskās nodarbībās, teic Pūce: "Labāk saprot, cik tas ir atbildīgi, kā jāsagatavojas, jāspēj noformulēt, ko vēlies pateikt, kādus argumentus un faktus lietosi. Paši kļūstot par satura veidotājiem, paši kritiskāk izturas pret citu radīto saturu."

Izdevniecības "Kurzemes vārds" redaktore uzsver žurnālista profesijas nozīmi. Gatavojoties medijpratības nodarbībām, ko viņa sākusi veidot pēc brauciena uz ASV, kur iepazinās ar žurnālistu un dažādu organizāciju darbu, Anda Pūce vēl vairāk pārliecinājusies par profesijas īpašo lomu: "Man patiešām šķiet, ka žurnālista profesija ir tik interesanta tieši tāpēc, ka tā ir ļoti mainīga. Strādājot ar medijpratības nodarbībām, ko es sagatavoju pēc brauciena uz Ameriku, es vēlreiz pārliecinājos, ka šai profesijai ir nākotne. Tā ir ļoti vajadzīga sabiedrībai, tieši lai orientētos milzīgajā informācijas plūsmā, kas šobrīd veļas pār cilvēkiem."

Anda Pūce žurnālistikā strādā jau 25 gadus un turpinās to darīt, turklāt ikdienā arvien vairāk pievērsīs uzmanību darbam ar skolēnu un augstskolu studentu auditoriju, meklējot labākos veidus, kā runāt par medijpratību. Atbalsts nepieciešams arī pedagogiem, uzsver Anda Pūce: "Kā tieši kompetenču izglītības programmā runāt par medijpratību, kurās stundās to darīt. Es redzu, ka pedagogiem vajadzīgs atbalsts viņu pašu izpratnes veidošanā."

Žurnālisti pašu pārsteidzis fakts, cik šīs medijpratības nodarbības kļuvušas pieprasītas. Oktobrī žurnāliste apmeklēja skolas Dienvidkurzemē, bet novembrī un decembrī darbs turpināsies Liepājā.