Dienas ziņas

Latvijā otrs lielākais pārlidojumu kritums Eiropā

Dienas ziņas

Daugavpilī – atbalsta gājiens un koncerts Ukrainai

Liepājā patvertnēs vietu maz

Liepājā vajadzības gadījumā patvertnēs būtu vieta nepilnai desmitdaļai pilsētnieku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Tāpat kā citviet Latvijā, arī Liepājā pēdējā laikā Ukrainas notikumu iespaidā aktīvi tiek meklēti risinājumi, lai pasargātu civiliedzīvotājus no iespējama militāra apdraudējuma. Patvertņu vajadzībām piemērotu telpu gan pilsētā ir maz, un tajās vietas pietiktu nepilnai desmitajai daļai liepājnieku. Nepieciešamības gadījumā iedzīvotājus evakuētu ārpus pilsētas.

Liepājā šobrīd dzīvo gandrīz 68 tūkstoši cilvēku. Gadījumā, ja sāktos karš, pašvaldībai būtu jāparūpējas par viņu drošību, tāpēc šogad uzsākts darbs pie visaptveroša civilās aizsardzības plāna. Un tā kā valsts 2008. gadā atteicās no bumbu patvertņu apsaimniekošanas un uzturēšanas, šobrīd tūlītējai izmantošanai gatava nav neviena no šim nolūkam piemērotajām būvēm.

Liepājas un Dienvidkurzemes novada Civilās aizsardzības komisijas pārstāve Nataļja Vecvagare pauda: "Pilsēta šobrīd vērš uzmanību uz to, ka iedzīvotāji šādos gadījumos primāri jāevakuē ārā no pilsētas, nevis jāliek bumbu patvertnēs. Un šis nav tikai pilsētas viedoklis vai pilsētas nostāja, šīs ir arī bruņoto spēku vadlīnijas, Aizsardzības ministrijas vadlīnijas, un dzīves pieredze šo situāciju arī rāda diemžēl Ukrainā."

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1. daļas komandieris Jānis Pošeiko norādīja: "VUGD iesaiste noteikti būtu evakuācijas pasākumu īstenošanā, lai gan atbildīgie par to būtu pašvaldība, noteikti mēģinātu atbalstīt šo pasākumu ar transportu, cik nu tas ir iespējams."

Pašvaldība rēķinās, ka daļa iedzīvotāju kaut kādu iemeslu dēļ nevarētu vai negribētu evakuēties.

Tādiem gadījumiem apzinātas patvertnēm piemērotākās būves. Par tādām atzīti 19. un 20. gadsimta mijā celtie Liepājas forti.

Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris Viktors Kareckis pauda: "Šī ir viena no tām ēkām, un šīs patvertnes visas tiks uzskaitītas un apsekotas, lai mēs saprastu, cik daudz mums kaut kas ir jāiegulda. Un šī ir viena no piemērotākām no stāvokļa šobrīd. Un tālāk jau civilās aizsardzības plānā tiks aprakstīts, cik viņa ir ietilpīga un kādā veidā un kas te varētu norisināties."

Daļēji atjaunotā fortifikācijas būve atrodas stadiona "Olimpija" teritorijā; tā ir pielāgota cilvēku īslaicīgas uzturēšanās vajadzībām, taču pārējie forti šobrīd nav ne tuvu tik labā stāvoklī.

Vecvagare skaidroja: "Patvertnes, bumbu patvertnes kā tādas klasiskā izpratnē, ko mēs varbūt esam pieraduši redzēt filmās, man uzreiz jāsaka, ka tādu nav. Tās, kas varbūt vecākajai paaudzei prātā ir saglabājušās no padomju laikiem un kas tika būvētas pie katras rūpnīcas, tādas telpas arī šobrīd bijušo rūpnīcu teritorijā ir, bet viņas atrodas privātā īpašumā."

Divas šādas patvertnes ir rūpnīcas "Liepājas metalurgs" un viena fabrikas "Lauma" teritorijā.

Patvertne savulaik izbūvēta arī pie reģionālās slimnīcas, bet tajā vietas pietiek tikai slimniekiem un personālam.

Tāpēc tai iedzīvotāju daļai, kas kara gadījumā izlemtu nevis evakuēties, bet palikt pilsētā, jārēķinās ar faktu, ka fortos patverties no uzlidojumiem varēs tikai aptuveni seši tūkstoši cilvēku. Pārējiem gandrīz 62 tūkstošiem nāktos sēdēt namu pagrabos vai tomēr pamest pilsētu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti