Drīzumā to papildinās arī aptuveni desmit metrus augsts tornis. Tas ir tikai viens no Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansētajiem projektiem. Latvijā kopumā paredzēts izveidot infrastruktūru 34 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piesaistot šim mērķim 2, 5 miljoni latu.
Liepājai raksturīgs vējš šūpo ezera niedres, aiz tām zilajā ezera ūdenī var ieraudzīt un sadzirdēt tūkstošiem dažādu putnu. Lai pietuvotos pašam ezeram, agrāk bija jābrien pa mitro pļavu, tagad to var izdarīt, laiski pastaigājoties pa koka laipu. Liepājnieki ik pa brīdim pamet savus mitekļus daudzdzīvokļu mājās un dodas laipas virzienā. Tur satieku kādu kundzi :”Jāiet šodien pavērot tie putni. Skaisti, kaut ko paskatīties, pastaigāties. Gribētos kādā binoklī vai teleskopā paskatīties, bet nav.”
Jautājot, vai derētu kāds tālskatis, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Andris Maisiņš, gan ornitologs Ritvars Rekmanis spriež, ka šāda ideja nebūtu zemē metama, taču sabiedrībai vēl jāaug, lai bez īpašas pieskatīšanas uz ezera laipas varētu izvietot šādas iekārtas, kaut gan tas cilvēkiem radītu iespējas ieraudzīt to, kas paslīd garām, skatoties ar neapbruņotu aci. Ornitologs Ritvars Rekmanis stāsta, ko dažās minūtēs teleskopā un ar binokli paspējis ieraudzīt ezerā :”Pīles ir visas – peldpīles, nirpīles. Garkakļi, platknābji, krīkļi, tad arī viens bariņš, aptuveni 60 putni, baltgalvju zoss. Gulbji, protams, ķīri ir atlidojuši ligzdot, kaijas ar melnajām galvām, kas te ķērc visu laiku. Gauris arī. Vesels bars jūras kraukļu sēdēja uz Golova dambja gala.”
Liepājas ezers ir dabas liegums, kas vienlaikus ir nozīmīga putnu migrēšanas vieta, turklāt ezera pļavas ir savā ziņā unikāls dabas veidojums, ko var apskatīt, staigājot pa jauno ezera laipu, atklāj Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Andris Maisiņš: ”Šeit ir viens no Latvijā ļoti retiem augiem, ko sauc par Jūrmalas miķelīti. Šis augs aug tikai īpašās vietās. Šis augs aug tikai īpašās vietās, kur ir gan jūras - sāls ūdens, gan saldūdens, uz šī ūdens robežas. Tā kā Liepājas ezers ir savienots ar jūru, tad bieži vien, it sevišķi pie rietumu vējiem sālsūdens tiek iedzīts ezerā. Apmēram šī vieta ir tā vieta, kur sālsūdens samaisās ar saldūdeni, tāpēc Jūrmalas miķelītis šeit arī aug.”
Taku uzbūvēja ļoti ātri, jo tam bija piemēroti - ziemoti laika apstākļi. Laipa izveidota tā, lai pa to varētu pārvietoties arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Laipas kopējais garums ir vairāk nekā 400 metri. Drīzumā tur tiks uzbūvēts arī aptuveni desmit metrus augsts skatu tornis: „Tad, kas uztaisīs torni, tad notiks noteikti arī torņu cīņas. Katru gadu ornitologi maijā rīko sacensības, kur Latvijas putnu novērošanas torņos komandas 24 stundas vēro putnus, kurš redz vairāk sugas. Otrā pusē - Vītiņu pļavās tornis ir jau nokalpojis, arī metāla trepes bija ļoti nepiemērotas. Pa tām varēja uzkāpt tikai jauni puikas ar mugursomām.”
Vēl viens tornis atradīsies uz esoša dambja citā ezera vietā. Daļa putnu Liepājas ezerā jau meklē ligzdošanas vietas, citi nolaižas ezera lāmās vai paceļas no tām, lai lidotu tālāk.
