Sava pieredze ir arī Liepājā. Tur, atskurbtuvē, Latvijas Radio sastop vairākus apreibušus cilvēkus, no kuriem daži izrāda arī agresivitāti.
Vidēji dienas laikā atskurbtuvē uzturas septiņi cilvēki. Visu diennakti uz vietas dežūrē ārsta palīgs, kurš pārliecinās par piedzērušos cilvēku veselības stāvokli. „Cilvēkiem tāds pakalpojums ir ļoti labs. Ja viņi alkohola reibumā ir zaudējuši iespēju patstāvīgi pārvietoties, var notikt daudzas nelaimes - viņi ziemā var nosalt un viņus var apzagt. Savācot cilvēku un nogādājot viņu šeit, mēs glābjam viņa veselību un dzīvību,” saka Liepājas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Uldis Novickis.
Viņš uzskata, ka Liepājā pastāvošais modelis darbojas labi. „Ņemot vērā mūsu sabiedrību un tendences, diemžēl cilvēki dzēra un dzers. Problēmas būs. Mani apmierina šīs modelis, ka pašvaldība ir deleģējusi pašvaldības policijai šīs funkcijas saistībā ar īslaicīgas aizturēšanas telpām un tiem cilvēkiem, kuri ir pārmērīgā reibuma stāvoklī,” norādīja Novickis.
Liepājā pašlaik darbojas nakts patversme, kur var apmesties bezpajumtnieki, taču tur neielaiž cilvēkus alkohola reibumā. Savukārt īslaicīgās aizturēšanas telpās cilvēks var uzturēties tikai 12 stundas. Taču, kur lai paliek cilvēks, kurš joprojām nav pilnībā atskurbis, ir jautājums, kas līdz šim Liepājā nav atrisināts. Vairākkārt notikušas diskusijas par zemākā līmeņa patversmes izveidošanu.
Par tās nepieciešamību nešaubās Latvijas Sarkanā Krusta Kurzemes komitejas Liepājas nodaļas vadītāja Ieva Brakše, piebilstot, ka Sarkanais krusts varētu uzņemties atbildību un izveidot atskurbtuvi. „It īpaši ziemā, kad viņi ir uz ielām un nav viņus kur likt, jo viņi ir alkohola reibumā. Šī nav tikai Liepājas problēma. Tā būtu vēl viena papildus iespēja, kas atvieglotu arī policijas darbu,” saka Brakše.
Liepājas Sociālā dienesta direktore Iveta Bartkeviča spriež, ka zemāka līmeņa patversme būtu labs risinājums Liepājai. „Viņš nav pavisam nepiedienīgā izskatā, ka nevarētu atrasties uz ielas. Ja viņš ir iereibis un patversmē nevar būt, tad jautājums par zemāka līmeņa patversmi, kādas darbojas Rīgā, Klaipēdā. Tās ir vietas, kur ir vienkārši apstākļi - bez gultām, bez ēdināšanas, bet nodrošinot ar siltumu un pajumti,” norāda Bartkeviča.
Liepājas pašvaldības policijas statistika liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri nonāk īslaicīgās aizturēšanas telpās. 2011. un 2012. gadā tur uzturējušies vairāk nekā 3000 cilvēku.
