Latvijas Radio aptaujāto Liepājas iedzīvotāju noskaņojums par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ir optimistisks. Mazāk vēlētāji runā par valdošo partiju vēlmi tikt pie varas, drīzāk uzsver saimnieciskus jautājumus un to, kas pilsētā vēl būtu darāms un sakārtojams. Ģimenes satrauc bērnudārzu trūkums, kaut arī pakāpeniski šis jautājums tiek risināts, bet ar to ir par maz.
Pirms vēlēšanām Liepājā partijas sola jaunas vietas bērnudārzos. Iedzīvotājiem ir šādas pārdomas:
“Es domāju, ka vēlēšu par to pašu, par ko pagājušajā reizē. Es domāju, mūsu pilsētā viss notiek, viss ir kolosāli, tāpēc mums pirms vēlēšanām pagaidām ir mierīgi.”
“Es domāju, ka Liepājā jādomā par rajoniem nomalēs, par vecām mājām, kas brūk kopā. Kā varētu atbalstīt īpašniekus, kuriem ir tik zemas algas un pensijas, viņi pat nav vidējais slānis, viņi nevar uzturēt tos īpašumus."
“Tāda neizpratne, kas būs, kā būs… Varbūt tas saistīts ar [Covid-19] ierobežojumiem, bet, ja salīdzina ar citiem gadiem, tad ir mierīgi, nav tādas ažiotāžas.”
Pēc pašvaldību vēlēšanām Liepāja turpinās saglabāt valsts pilsētas statusu un sākotnējās runas par Liepājas novadu paliks aizmirstībā. Liepāja ir lielākā Kurzemes pilsēta, kurā dzīvo vairāk nekā 68 500 iedzīvotāju.
Pašvaldības kopējie ieņēmumi 2021. gadā sasniedz 118,1 miljonu eiro. No izlīdzināšanas fonda Liepāja saņem 17,6 miljonus eiro.
Liepājas pilsētas domē jāievēlē 15 deputāti.
Pagājušās pašvaldību vēlēšanās piedalījās nedaudz vairāk par pusi vēlētāju un tie ir 50,86%.
Vislielāko vēlētāju atbalstu iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās ieguva Liepājas partija ar sešām deputātu vietām domē, tad sekoja Latvijas Reģionu apvienība ar piecām vietām, un iespējas iekļūt domē noslēdza sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”.
Lai atstātu “Saskaņu” ārpus koalīcijas, abas pārējās partijas pat spēja vienoties par mēra krēsliem, rotācijas kārtībā sasaukuma vidū no ilggadējā Liepājas partijas mēra Ulda Seska vadības grožus pārņēma Latvijas Reģionu apvienības liepājnieku līderis Jānis Vilnītis, savukārt Sesks kļuva par vietnieku stratēģiskās plānošanas jautājumos.
“Šis ir plānots solis, kas šodien noticis bez pārsteigumiem. Es tiešām vairāk gribētu laiku tagad veltīt ģimenei un nedaudz arī atvilkt elpu,” intervijā 2018. gadā, kad notika vēsturisks notikums – mēru maiņa, sacīja Sesks.
Neraugoties uz vēlmi ienest jaunas vēsmas un mainīt ierasto kārtību, kad pie varas ilgstoši bija Liepājas partija, Jānis Vilnītis aicināja kopīgi strādāt, kas arī pēdējos gadus noticis. Vilnītis sacīja: “Notiek cits posms, tāda kā zināšanu pārnese. Tas būs labāk Liepājai un liepājniekiem.”
Priekšvēlēšanu laiks šoreiz ir pilnīgi citāds un nav salīdzināms ar 2017. gada vēlēšanām, tā uzskata laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnāliste Ilze Ozoliņa.
“Pagājušo reizi reti kurš nepamanīja, ka tūlīt būs tās vēlēšanas. Tik netīra kampaņa, kāda tā bija 2017. gadā, manuprāt, Liepājā vēl nebija piedzīvota – ar viltotas avīzes izdošanu, ar apvainojošiem uzrakstiem pilsētvidē, ar aģitētājiem, kuri staigāja pa cilvēku mājokļiem un stāstīja visādas muļķības, ko konkurējošā partija viņiem ņems nost. Šīs vēlēšanas, salīdzinot ar tām, ir ļoti kuslas. (..) Ir pilsētvidē plakāti, partijas kaut kā cenšas sastapt vēlētāju klātienē,” norādīja Ozoliņa.
Tāpat žurnāliste arī atzīmēja, ka
vecāka gada gājuma cilvēki, kuri neizmanto sociālos tīklus, pat īsti nezina, kurš kandidē, ko viņi sola un kādas pārmaiņas viņiem var nest šīs vēlēšanas.
Sarunās ar kādu politiski aktīvu cilvēku žurnāliste Ozoliņa akcentēja pelēku nokrāsu šīm vēlēšanām, tādas esot arī partiju programmas: “Kas rada šo pelēcību? Viss ir tik vienmērīgi, tik pieklājīgi, kas, protams, nav slikti, bet varbūt šajā gadījumā nevietā.”
Mazliet atšķiras nostāja un solījumi, piemēram, “Liepājas metalurga” kontekstā, taču pašreizējā domes vadība jau raugās citā virzienā.
“"Metalurgs" bija kā karstais kartupelis, ko varēja pārmest par zaudētām darba vietām, zaudētiem ieņēmumiem pilsētas budžetā. Daudzi ar cerībām raudzījās, ka izdosies atjaunot.
Tagad fons un retorika ir mainījusies. "Metalurga" vietā pilsētai, vadībai un Speciālajai ekonomiskajai zonai jau ir citi plāni.
Daudziem iedzīvotājiem tas ir tīkami un pieņemami. Ir politiskie spēki, kuri uzskata, ka jāņem pretī teju jebkurš investors, kurš vēlas [''Metalurgu''] atjaunot,” skaidroja žurnāliste.
Videi draudzīgu metalurģiju pirms vēlēšanām sola Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas pretendē uz krēsliem domē. Pagaidām gan nekas videi draudzīgs varētu arī nebūt, par to šaubās arī žurnālisti.
Ozoliņa klāstīja: “Tas, ko es pamanīju, – turku investors saka, ka Gruzijas metalurģijas ražotnē viss ir kārtībā, ka tās fotogrāfijas, kas aplūkojamas internetā, tās ir vecas, bet, sazinoties ar pašiem iedzīvotājiem – nē, nav kārtībā! Rūpnīca ir pāri ielai pie dzīvojamām mājām, tā dūmojot gan dienā, gan naktī, neredzu iemeslu, kāpēc Gruzijas iedzīvotājiem būtu jāmelo mums – Latvijas medijiem.”
Jūtams, ka pirms vēlēšanām Liepājā ir sasparojusies Nacionālā apvienība, JKP, ''Kustība “Par!”'', “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie” un "Apvienība Iedzīvotāji”. Kopumā Liepājā pašvaldību vēlēšanās startē 7 saraksti.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas pirmo reizi notiks jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 42. Pašvaldību domes vēlēšanas paredzētas 2021. gada 5. jūnijā. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau noteikusi 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās domēs ievēlējamo deputātu skaitu.
