Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Arī Lietuvā un Igaunijā piemin deportācijas

Dienas ziņas

VK: trūkumi speciālajā izglītībā jānovērš steidzami

Liepājā godina 1941. gadā izsūtītos iedzīvotājus

Liepājā, Saldū un Jelgavā izsūtītos piemin vārdu lasījumos, koncertā un izstādē

Latvijā pirmdien piemin traģiskos notikumus pirms 80 gadiem, kad pēc Padomju varas rīkojuma no okupētās Latvijas uz Sibīriju lopu vagonos izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. Šogad pirmo reizi pašvaldībās vienlaikus notika 1941. gadā deportēto iedzīvotāju vārdu lasījumi. Liepājā norisinājās arī koncerts, savukārt Jelgavā – piemiņai bija veltīta izstāde.

Latvijā ar izsūtīto vārdu lasījumiem piemin 14. jūnija deportācijasSintija Ambote

Lai godinātu 1941. gada deportāciju upurus, 119 vietās visā Latvijā noritēja izsūtīto iedzīvotāju vārdu lasījumi. Saldū piemiņas brīdis notika Lielās un Zaļās ielas krustojumā. Pie ziediem klātā totalitāro režīmu upuru piemiņas akmens stāvēja goda sardze un skaļruņos skanēja no Saldus puses kopumā 268 izsūtīto iedzīvotāju vārdi. Ar Latvijas Radio pārdomās dalījās daži klātesošie un garāmgājēji, kuri uzsvēra, ka piemiņa ir vajadzīga, lai nekas tāds vairs neatkārtotos.

Liepājā izsūtītais joprojām atceras notikušo

Liepājā, pieminot izsūtītos 553 liepājniekus, piemiņas koncertu sniedza Nacionālo bruņoto spēku orķestris. ‘’Mēs šodien noklausījāmies šo ģimeņu un cilvēku vārdus, kas izsūtīti uz Sibīriju 1941. gadā. Es domāju, ka ikvienam, kas šeit bija klāt, tirpas metas. Tas pasākums patiesībā bija diezgan skarbs,’’ sacīja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Liepājniekus Andri un Helgu kopā ar ģimenēm izsūtīja agrā bērnībā, taču viņi stāsta, ka šos notikumus atceras tikpat spilgti arī pēc 80 gadiem.

‘’Kad palika četri gadi, krusttēvs uzdāvināja mazu saliekamo nazīti. Pie gultas galdiņš, nazītis nav. Dabiski, prasu, kur mans nazītis? Uzreiz asaras. Mamma pateica – tu vari nemeklēt, to jau paņēma karavīri, kas ienāca. Tā ir pirmā atmiņa.

Pēc tam – ceļā, tā ir tāda atmiņa, kuru pēc 80 gadiem neesmu aizmirsis,’’

pastāstīja politiski represētais, Liepājas represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Zīders.

‘’Tas, kas ir noticis, tas ir briesmīgi. Es atceros tikai bērnībā dažus pirmos savus dzīves gadus tur. Bet tas, ko ir stāstījuši vecāki, tas, ko esmu dzirdējusi no citiem cilvēkiem, kaut kas tāds atkārtoties nedrīkst. Ir jāpiemin, [jo], ja cilvēks nezina; kas tur nav bijis, viņš to nevar saprast,’’ sacīja politiski represētā Helga. 

Liepājas muzeja filiāles ‘’Liepāja okupāciju režīmos’’ vadība pastāstīja, ka katru gadu rīko līdzīgus pasākumus, piemēram, uzklausot izsūtīto dzīvesstāstus, kā arī veidojot dažādas izstādes un ekspozīcijas. Mērķis ir aicināt sabiedrību darīt visu, lai šādi traģiski notikumi Latvijā vairs nekad nenotiktu.

Jelgavā deportētos godina izstāde “Aizvestie”

1941. gadā deportētos iedzīvotājus Jelgavā godina izstāde “Aizvestie”. Tajā ieskicēts arī Latvijas Republikas Saeimas pirmā priekšsēdētāja Frīdriha Vesmaņa traģiskais dzīvesstāsts.

Atgādinot baisos notikumus pirms astoņdesmit gadiem, kad no Latvijas tika deportēti vairāk nekā 15 000 cilvēku, pie Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja izvietota izstāde ''Aizvestie''.

“Ja kādreiz šo dienu atminējāmies tikai ģimenes lokā, tad priecē tas, ka nu jau gadus trīsdesmit par to runājam, atceramies un saprotam, kāda tā bija traģēdija latviešu tautai,” sacīja Frīdriha Vesmaņa māsas Marijas mazdēls Ansis Bazons.

1941. gadā šajā dienā ceļš uz tālo Soļikamsku sācies arī Anša un Annas radiniekam Latvijas Republikas Saeimas 1. priekšsēdētājam Frīdriham Vesmanim.

“Viņam piedēvēja trīs ''nāves grēkus'', briesmīgus. Pirmais, ka viņš bija LSDSP Centrālkomitejas loceklis. Otrs, ka viņš bija strādājis par sūtni Lielbritānijā. Un trešais visbriesmīgākais ''nāves grēks'' – viņš bija pieņēmis pensiju no ''fašistiskas valdības''. Un tas lielā mērā izšķīra viņa likteni,” pastāstīja Frīdriha Vesmaņa māsas Annas mazdēla Jura sieva Ieva Marga.

Frīdrihs Vesmanis dzimis Rundāles pagastā, bet viņa dzīves gājumā ir vairāki pieturas punkti, kas viņu saistījuši ar Jelgavu. Pēc aktīvo darba gaitu beigām, ap trīsdesmitajiem gadiem, Vesmanis uzrakstījis arī savas dzimtas hroniku, ko šodienas netiešie radinieki apkopojuši grāmatā ''Klausieties pagātnes soļos''.

Ne Frīdrihs Vesmanis, ne viņa sieva Berta no izsūtījuma neatgriezās. Viņa smagi slimā sieva mirusi, vagoniem vēl neizkustoties no Krustpils stacijas, savukārt Frīdrihs Vesmanis miris 1941. gada 7. decembrī Usoļjes soda nometnē.

KONTEKSTS:

Šogad aprit 80 gadi kopš pirmās masu deportācijas, kad 1941. gadā padomju režīms izsūtīja vairāk nekā 15 424 Latvijas iedzīvotājus. Viņu vidū bija ap 4000 zīdaiņu, bērnu un pusaudžu. Daudzi no vismazākajiem gāja bojā jau ceļā, citi izsūtītie no bada, slimībām un smaga darba mira vēlāk. Daļa deportēto bērnu izdzīvoja un atgriezās Latvijā, citi palika uz dzīvi Sibīrijā. Atceroties šo noziegumu, 14. jūnijā vienlaikus visā valstī lasa izsūtīto iedzīvotāju vārdus.

Lasījumu no katras pašvaldības straumē sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā. Ir arī pieejama digitāla karte, kurā ir piemiņas pasākumu videomateriāli, dati un stāsti par izsūtītajiem, tā palīdzot aptvert deportāciju apmērus un sekas. Latvijas Televīzijā norisinājās izsūtīto piemiņai veltīts speciālizlaidums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt