Dienas ziņas

Darbs klātienē – tagad tikai ar Covid-19 sertifikātu

Dienas ziņas

Bērnu slimnīcā top psihiskās veselības centrs

Liepājā piemin pirms 80 gadiem nacistu nogalinātos ebrejus

Liepājā piemin nogalinātos ebrejus un godina viņu glābējus

Trešdien, 15. decembrī, Liepājā, Šķēdes kāpās izveidotajā memoriālā, pieminēja traģiskos notikumus pirms 80 gadiem. Šajā vietā no 15. līdz 17. decembrim nacisti nogalināja 2734 Liepājā dzīvojošus ebrejus, to skaitā sirmgalvjus un bērnus. Pieminēt aizgājušos un godināt tos, kuri, riskējot ar dzīvību, slēpa ebrejus, atbraukuši gan Izraēlas vēstniecības pārstāvji, gan holokausta upuru bērni un mazbērni.

Pāvelu, Dzeņu, Zīvertu, Šusteru, Pērkonu, Segliņu un vēl vairāku desmitu dzimtas pirms 80 gadiem bija tās, kuras Liepājas pusē glāba ebrejus no iznīcības. Šodien šo ģimeņu atvases ar asarām acīs atceras senču piedzīvoto.

Kā pastāstīja klātesošie, izglābto ģimeņu pārstāvji katru gadu decembra vidū brauc uz Šķēdi, lai noliktu ziedus cilvēkiem, pateicoties kuriem viņu dzimtas turpina būt. Lipmans Zeligmans ir viens no izglābtās ģimenes bērniem. Viņa vecākiem patvērumu sniedza kāda liepājniece Elza Pērkona. 

“Mani vecāki nekad nebija pazīstami ar šo sievieti. No 18. decembra 1941. gadā līdz 8. maijam 1945. gadam mani vecāki pavadīja Elzas Pērkones mājas šķūnī. Un tādējādi viņi palika dzīvi.

Tā kā manas ģimenes liktenis bija pilnībā atkarīgs no šīs varonīgās, parastās latviešu sievietes, kas riskēja ar savu dzīvi,”

stāstīja Leo un Mikas Zeligmanu dēls Lipmans Zeligmans. 

Par šausminošajiem notikumiem vēlākajos gados daudz nerunāja. Arī Ilanas Ivanovas ģimenē vecāki ilgi klusēja par bailēm, ko tolaik piedzīvojuši. Viņas vecākus izglāba Segliņu ģimene, bet Ilanas tētim neizdevās nosargāt savas māsas mazo meitiņu, kura palika geto. Ilanai, jau pieaugušai būdamai, tētis izstāstīja par notikušo. Viņš neesot varējis par to runāt, jo pārmetis sev līdz mūža galam par astoņgadīgās Mirjamas nāvi. Viņas kopā ar vecomāti tika aizvestas uz Aušvici un sadedzinātas.

“Es praktiski visus gadus, kamēr dzīvoju ar vecākiem, kamēr es neaizbraucu mācīties augstskolā, es visu laiku dzirdēju, kā tēvs kliedza vāciski: “Nicht schiessen!” (Nešaut!) Tas lielākais noziegums ir, ka cilvēki pārdzīvo to holokaustu, bet arī to, kā tas iespaido topošās paaudzes. Tas viss paliek. Paldies Segliņu ģimenei un tiem neebrejiem, kuri glābuši! Mēs esam dzīvi. Mums aug bērni un mazbērni, un mazmazbērni. Un visu mūžu mēs pateicību šiem cilvēkiem dodam no paaudzes paaudzē,” uzsvēra fonda “Liepājas ebreju mantojums” vadītāja Ilana Ivanova. 

Liepājas ebreju draudze, fonds “Liepājas ebreju mantojums”, Liepājas muzejs un Žaņa Lipkes memoriāls 15. decembra vakarā aicina atcerēties vēsturiskos notikumus arī Līvas kapsētas ebreju daļā, lai pie holokausta upuru piemiņas vietas noliktu un aizdegtu līdzpaņemtās sveces.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt