Pirms desmit gadiem darbā vidē balstīta izglītība, kādu to saprotam šodien, Liepājas Valsts tehnikumā tika apspriesta kā īstenojams nākotnes uzdevums, bet šobrīd tā jau ir reāla prakse, spriež Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts. Viņš piebilst, ka, mainoties izglītības sistēmai, arodskolas ir spējušas nedaudz apsteigt vispārizglītojošās skolas.
Darba vidē balstītas mācības ir jauna pieeja profesionālajā izglītībā Latvijā. Ja līdz šim mācības dominēja skolā, tad šobrīd ne mazāk kā 25% no mācību laika ir jāpavada uzņēmumā un reāli tur arī jāstrādā, uzsvēra Agris Ruperts.
Piemēram, Mareks Protasovs mācās 3. kursā un apgūst automehāniķa profesiju. Viņš regulāri dodas uz vienu no Liepājas uzņēmumiem, lai tur strādātu. "Ir ļoti liela interese par automobiļiem. Katru piektdienu eju uz dīzeļu centru un taisu mašīnas. Mums uztic daudzus darbus, arī taisīt motorus," saka puisis.
Pagaidām Mareks nezina, kur tieši strādās pēc skolas beigšanas. Nākotnē jaunais vīrietis gribētu atvērt savu servisu, taču apzinās, ka tam vajadzīgs kapitāls. Liepājas Valsts tehnikumā februāra sākumā risinājās Biznesa forums, kur piedalījās arī jaunais automehāniķis un citi audzēkņi. Viņiem bija iespēja tikties ar mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmējiem no Latvijas un citām Eiropas valstīm.
Uzņēmuma UPB padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns ir viens no tiem uzņēmējiem, kurš labprāt dalās savā pieredzē arī par darba vidē balstītu izglītību. Viņš pats reiz sācis no mazumiņa, taču tagad viņa kompānija regulāri tiek minēta kā piemērs.
"Visattīstītākās mašīnbūves, metālapstrādes un moderno tehnoloģiju jomā ir nevis valstis ar labākajām augstskolām, bet ar ražošanas vidē integrētu apmācību. Piemēram, Šveice, kas neiet formālo ceļu," uzsvēra Pīlēns. "Tā ir valsts ar visinovatīvākajām tehnoloģijām. No kurienes tas nāk? Tā ir duālā izglītība ar jaunu cilvēku integrāciju reālā vidē, kur apmāca nevis ar tām iespējām, kādas ir mācību iestādēs, bet ar pašām modernākajām tehnoloģijām, kas pieejamas pašos uzņēmumos.”
Arvien vairāk attīstot uzņēmējdarbību, kas saistīta ar mūsdienīgām tehnoloģijām, augsti kvalificētu speciālistu pieejamība darba vidē jau kļuvusi par problēmu, kas jārisina. Uzņēmējs Pīlēns atzīst, ka arvien grūtāk ir atrast vietējā vidē kvalificētus, izglītotus darbiniekus, ja uzņēmums kļūst lielāks, kā tas notiek ar UPB, kam pagājušais bija gads ar rekorda apgrozījumu.
"Mēs darām daudz paši - apmācām strādāt ar 3D, ar kompjuterizētiem darbagaldiem, piesaistām inženiertehniskos cilvēkus no citiem reģioniem un ārpus Latvijas, būvējam viņiem dzīvokļus," savu pieredzi atklāja uzņēmējs.
UPB jau sadarbojas ar Ventspils tehnikumu, iespējams, jauno speciālistu piesaiste nākotnē notiks, izmantojot arī Liepājas Valsts tehnikuma resursus. Liepājas Valsts tehnikuma direktora vietniece Ilze Kupše paskaidroja, ka uzņēmēji ir ieinteresēti, taču ir arī sarežģījumi.
"Negribētu teikt, ka tas ir trūkums. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka darba vadītājam uzņēmumā jābūt ar pedagoģisko izglītību. Maz ir tādu cilvēku uzņēmumos, kam ir pedagoģiskā izglītība," norādīja Kupše. "Tas atbaida uzņēmējus," viņa piebilda.
Latvijā domā, kā mācību procesu nākotnē vienkāršot. Pašlaik Liepājas Valsts tehnikumā ar audzēkņiem noslēgti 47 darba līgumi, bet šajā apmācības procesā iesaistīti aptuveni 20 uzņēmēju.
