Lidija Račinska par tramvaja vadītāju strādā jau vairāk nekā 40 gadus. Viņa atceras vēl laikus, kad uz ielām mašīnu bija ļoti maz un tramvajs brīvi varēja pārvietoties pa pilsētu. Tagad laiki mainījušies, mainās arī paši tramvaja vagoni:
„Visvecākie ir vācu vagoni ar reversiem, ar kloķiem sānos. Bija pat ar stūrēm kā automašīnām. Tagad tramvaja priekšpusē ir pultis, tikai jāsaslēdz un dodamies izbraukumā.”
Uzņēmums „Liepājas tramvajs” vairākkārt ir atjaunojis tramvaja vagonus, taču pilnīgi jauni tramvaji pa pilsētas ielām nav braukuši ļoti sen, stāsta SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks:
„Atjaunotās Latvijas laikā nav bijuši jauni. Ir bijuši 80. gados čehu ražoti, tie bija jauni. Mēs nopirkām šī gadsimta sākumā 12 lietotus vagonus. Tie bija vienkārši modeļi, lai būtu vienkāršākas apkopes.”
Kaut arī liepājnieki sola nepārspīlēt ar aprīkojumu un ar pasažieru ietilpību, jo pilsēta nav tik liela, viens tramvajs jebkurā gadījumā izmaksā ļoti dārgi. Jauna vagona cena varētu būt aptuveni viens miljons eiro.
Liepājai būtu nepieciešami vismaz 12 vagoni, taču šī ES projekta ietvaros tiks iegādāti seši vai septiņi jauni vagoni. Precīzs skaits būs zināms, kad taps skaidras vecā tramvaja tilta un pašā pilsētas centrā Lielajā ielā gaidāmo sliežu rekonstrukcijas darbu izmaksas. Projekta ietvaros tiks paplašināts ar tramvaja tilts.
„Tas būs nopietns pārbaudījums visiem – būvniekiem, tramvaja vadītājiem, pasažieriem, pašiem pilsētniekiem un viesiem. Šos darbus sāksim jaunajā būvniecības sezonā, līdzko ļaus laika apstākļi. Šogad esam ieplānojuši veikt iepirkuma procedūru. Būvnieks varētu būt zināms, iespējams, šī gada beigās,” informē Puks.
Pēdējo piecu gadu laikā, piesaistot ES līdzfinansējumu, Liepājā ir īstenoti vairāki vērienīgi projekti, tramvaja līnija arī pagarināta par 1,7 km. Liepājas tramvajam ir senas tradīcijas, tas ir pirmais elektriskais tramvajs Baltijas valstīs, turklāt tramvaja sliežu ceļa platums ir tikai viens metrs.