Būnas, kas ir molam līdzīga hidrotehniskā būve, uzdevums ir pasargāt krastu no izskalošanas. Agrākos laikos tādas būvētas daudzviet pasaulē, un tikai pēdējos dažus desmitus gadu tās zaudējušas savu popularitāti augsto celtniecības izmaksu dēļ.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents, ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis skaidroja: "Šāda pieeja krasta erozijas apsaimniekošanai ir ļoti populāra bijusi kādreiz, tā ir viena no izplatītākajām erozijas ierobežošanas metodēm – moliņu vai tā saukto būnu ierīkošana, tā Eiropā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē bija pat populārākā metode, var teikt."
Baltijas valstīs Liepājas būna ir vienīgā, taču tam ir arī objektīvi iemesli, norādīja eksperts. Piemēram, Igaunijā un Vidzemes piekrastē jūrmala ir klāta vai nu oļiem vai rupju smilti un jūrai ir grūtāk krastu noskalot. Savukārt Kurzemes rietumu piekraste ar savu izteikti smalko smilts struktūru jau vēsturiski bijusi vieta, kur jūra krastu erodē visvairāk. Un tieši Šķēdes jūrmalā atrodas Liepājas attīrīšanas iekārtas. Ja tās paņemtu jūra, jauna būvniecība pilsētai izmaksātu vismaz piecas līdz septiņas reizes dārgāk.
Liepājas pašvaldības Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Ieva Dejus stāstīja: "Vajadzēja nosargāt šīs notekūdeņu attīrīšanas iekārtas – tas ir galvenais mērķis, un risinājums tika izdomāts – būna. Es domāju, ka tie ir vienkārši apstākļi, kas ir salikušies, ka ir šāds tiešām ļoti svarīgs infrastruktūras objekts pilsētai, kas ir jāsargā."
Liepājas būnas kopējais garums ir 225 metri. Projekta sākotnējās izmaksas bija plānotas turpat 5,6 miljonu eiro apmērā. Taču, atsākoties darbiem pavasarī, izrādījās, ka jūra būnas celtniecības vietā kļuvusi dziļāka. Sadārdzinājās arī celtniecības materiāli, līdz ar to būna izmaksās par miljonu dārgāk. Lielākā daļa ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.
AS "LNK Industries" projektu vadītājs Dmitrijs Šuškevičs norādīja: "Sakarā ar to, ka jūra palika kādu metru dziļāka, palika neliels sadārdzinājums. Un lielākais sadārdzinājums mums bija sakarā ar karu Ukrainā. Strauji pacēlās cenas uz visiem materiāliem – uz metālu, uz akmeņiem, jo akmeņus mēs vedam no Zviedrijas. Bet ar mūsu pasūtītāju viss tika veiksmīgi atrisināts, un projekts jau strauji tuvojas beigām."
Darbus būvnieki plāno pabeigt pat vēl pirms viņiem noteiktā termiņa – līdz decembra vidum. Un lai gan uz dienvidiem no būnas jau manāms, ka liedags kļuvis mazliet platāks, attīrīšanas iekārtu vadītājs vēl vērā ņemamus rezultātus nemana.
Liepājas attīrīšanas iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs sacīja: "Pamatā vēl tās būnas darbības rezultāti nav īsti redzami, jo nav bijušas šī gada rudens un ziemas vētras, pagaidām jūra ir salīdzinoši mierīga."
Nākamgad Liepājas pašvaldība plāno arī izsludināt konkursu krasta nostiprināšanas darbiem posmā starp būnu un attīrīšanas iekārtu teritorijas dienvidu robežu.
