Liepāja ir viena no pirmajām pašvaldībām, kurai izdevies apstiprināt pilsētas budžetu 2022. gadam. Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), kā vienu būtiskākajām prioritātēm nākamajā gadā min atalgojuma fonda palielinājumu vidēji par 10%. Algas palielinājums skars medicīnas un izglītības iestāžu tehniskos darbiniekus, kultūras nozarēs strādājošos un citus.
„Tas ir 1,5 miljonu eiro vērtībā, kas sevī ietver algas palielinājumu policistiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem. Papildus mēs piešķīrām vairāk nekā 600 000 eiro arī jaunā bērnudārza „Prātnieks” uzturēšanai,” norādīja Ansiņš.
Viņš uzsvēra, ka visas pašvaldības ir nobažījušās par elektroenerģijas cenu kāpumu un Liepāja nav izņēmums.
„Līdz ar to ļoti liels pieaugums budžetā ir energoresursiem. Es domāju, ka mēs nevaram ekonomēt uz ielu apgaismojuma rēķina. Ir arī citi iesāktie projekti, ko domājam atbalstīt ar domes līdzfinansējumu – gan Kārļa Zāles laukuma rekonstrukciju, gan Skolas ielas rekonstrukciju,” sacīja pilsētas mērs.
Kopumā sociālajai aizsardzībai atvēlēti 12,5 miljoni eiro. Pabalstiem veselības aprūpei budžetā atvēlēti 163 000 eiro. Deputāti nolēmuši no 1. janvāra dubultot veselības pabalsta apmēru. Šāds pieaugums ir rūpīgi izsvērts lēmums kopā ar sociālās jomas ekspertiem, akcentēja Liepājas domes priekšsēdētājs.
Ja līdz šim pabalsta apmērs bija 75 eiro, tad tagad tie būs 150 eiro.
Lēmuma nepieciešamību skaidroja Liepājas Sociālā dienesta vadītāja Linda Krasovska. „Tas daļēji ir saistīts ar jauno dzīvokļa pabalstu regulējumu no šī gada 1. jūlija, kad daļa maznodrošināto iedzīvotāju vairs nevar saņemt mājokļa pabalstu šajā gadā. Mēs saprotam, ka lielai daļai senioru, pensionāru un personām ar invaliditāti lielāko izdevumu sadaļu veido tieši izdevumi veselības aprūpei un par medikamentiem, tāpēc pašvaldībā tika nolemts – jāpalielina atbalsts veselībai un medikamentiem pensionāriem un personām ar invaliditāti,” sacīja Krasovska.
Liepājas pašvaldība vairākkārt aicinājusi pievērst uzmanību mājokļa pabalsta regulējumam, kas stājās spēkā šī gada jūlijā. Liepājā saņēmēju loks sarucis aptuveni par 70%.
„Mēs jau zinājām, kad tas tika plānots, un norādījām uz šiem riskiem un sekām. Agrāk varēja dzīvokļa pabalstu saņemt vairāk nekā 3000 mājsaimniecību, bet šobrīd zem 2000. Aprēķinājām, ka 70% nesanāk mājokļa pabalsts, jo Latvijā ieviesa vienotu kārtību,” norādīja Liepājas Sociālā dienesta vadītāja.
Krasovska atzīmēja, ka, no vienas puses, bija saprotams lēmums – palīdzēt tikai pašiem trūcīgākajiem, tomēr realitātē cilvēki, kuri ir nedaudz turīgāki, nespēj samaksāt rēķinus. Viņa sacīja, ka jautājumu par mājokļa pabalstiem Ministru kabineta sēdē plānots skatīt otrdien.
„Liepāja ļoti aktīvi [iestājas] par šo pozīciju, kad ir nepietiekams atbalsts pēc jaunās kārtības, līdz ar to mēs palielinām koeficientus šiem ienākumiem, kas ir garantētie minimālie ienākumi. Tīrā matemātika, tas ir atkarīgs, vai dzīvo kopā vai dzīvo viens, bet vismaz varam pavilkt uz augšu šo slieksni, lai iedzīvotāji var kvalificēties pabalsta saņemšanai,” norādīja Krasovska.
Sociālajā jomā papildu izdevumi paredzēti specializētu darbnīcu uzturēšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un grupu dzīvokļiem cilvēkiem, kuri līdz šim dzīvoja aprūpes centros.
KONTEKSTS:
Saeima otrdien, 23. novembrī, atbalstīja 2022. gada valsts budžetu un ar to saistītos likumprojektus. Konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,4 miljardi eiro. Tādējādi budžeta deficīts plānots 1,62 miljardi eiro jeb 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Plānots, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 5%.
