Dienas ziņas

Ar skolēnu e-karti pusdienas vairs nevarēs iegādāties

Dienas ziņas

Rīt sākas labdarības maratons «DOD PIECI!»

No mājsaimniecībām vidē nonāk neattīrīti notekūdeņi

Liepājā no daļas namu aizvien vidē nonāk neattīrīti notekūdeņi

Pandēmija un iespējamie inficēšanās riski apgrūtinājuši decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsekošanu mājsaimniecībās, kas pašvaldībām jāpaveic līdz nākamā gada beigām. Tomēr daļa darba jau izdarīta, iezīmējot vairākas problēmas notekūdeņu attīrīšanā. Liepājā, piemēram, liela daļa iedzīvotāju savu kanalizāciju novada nehermētiskās krājtvertnēs, no kurām tā nokļūst gruntsūdeņos, piesārņojot vidi.

Liepājā centrālajai kanalizācijas sistēmai, kas notekūdeņus nogādā attīrīšanas iekārtās, pieslēgti absolūti lielākā nekustamo īpašumu, kas ir labs rādītājs. Tomēr 360 mājas joprojām izmanto decentralizētas kanalizācijas sistēmas.

Pašvaldības uzdevumā uzņēmums “Liepājas ūdens” no tām apsekojis 225 ēkas, konstatējot, ka tikai 18 adresēs kanalizācija tiek novadīta septiķī, hermētiskā krājtvertnē vai tiek izmantota vietējā attīrīšanas iekārta. Pārējos gadījumos kanalizācija nonāk nehermētiskās tvertnēs, tātad piesārņo gruntsūdeņus.

“Iedomājieties – es novadu savus notekūdeņus dobē, bet aiz žoga ir aka, no kuras jūs savu zālāju laistāt. Nerunāju par dzeramo ūdeni,” norāda “Liepājas ūdens” valdes priekšsēdētājs Andis Dejus.

No apsekotajām adresēm 40 gadījumos jau panākts, ka īpašnieki piekrīt pieslēgties centrālajai kanalizācijas sistēmai, kas Liepājā izbūvēta gandrīz pie visām mājām. Īpašnieki, kuri šo iespēju negrib izmantot, galvenokārt norāda uz pieslēguma augstajām izmaksām.

“Ir dažādi argumenti: nav naudas, mums tā 20 gadus notiek un viss ir labi, nāks mazbērni dzīvot, lai viņi izbūvē,” zina stāstīt Dejus.

Valsts kontrole šogad 10 pašvaldībās veica notekūdeņu apsaimniekošanas revīziju. Konstatēts, ka, lai gan notekūdeņu centralizēto savākšanas sistēmu izbūvē ieguldīti lieli Eiropas Savienības fondu, valsts un vietvaru līdzekļi, iedzīvotāji tām pieslēdzas visai kūtri.

“No mūsu redzētajām 10 pašvaldībām tikai nepilnos 50% gadījumu sasniegts plānotais pieslēgumu skaits. 2/3 mājsaimniecību no savām privātajām krājtvertnēm vai septiķiem savus notekūdeņus nodod tikai reizi gadā vai nenodod vispār. Tas liek domāt, ka liela daļa notekūdeņu paliek neattīrīti,” pastāstīja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzskaite pašvaldībām jāpabeidz līdz nākamā gada beigām, un, kā nosaka Ministru kabineta noteikumi, no 2022. gada vairs nesodīti nedrīkstēs izmantot tādas kanalizācijas sistēmas, kas izraisa vides piesārņojumu ar neattīrītiem vai daļēji attīrītiem notekūdeņiem. Līdz tam arī pašvaldībām vajadzēs uzlabot notekūdeņu apsaimniekošanas kontroles sistēmu.

“Ministrijai kopā ar pašvaldībām jādomā, kā nostiprināt to, kas normatīvajos aktos jau pateikts, ka notekūdeņi netiek pa kluso aiztecināti, atdoti nezināmam asenizatoram, bet patiešām savākti, atdoti attīrīšanai,” norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt