Jau 2013. gadā aktualizētas sarunas par iespējamu mājdzīvnieku kapsētas izveidi sadarbībā ar Grobiņas novadu, taču tās starp pašvaldībām apstājušās galvenokārt finanšu jautājuma dēļ.
Ja Liepājas iedzīvotājam kāds mājdzīvnieks dodas uz citiem medību laukiem, tas cilvēkam atstāj vien dažus variantus – pirmkārt, sava mīluļa mirstīgās atliekas var transportēt uz Rīgu, kur darbojas viena no trim oficiālajām dzīvnieku kapsētām Latvijā, otrkārt, ir iespēja izmantot dažādas firmas, kas sniedz kremēšanas pakalpojumus. Problēma – bieži vien to izmaksas variē no 30 līdz pat 100 eiro, ko ne katrs var atļauties. Tāpat ir iespēja mājdzīvnieka mirstīgās atliekas atstāt veterinārajā klīnikā.
''Tās ir firmas, kas veic kremāciju, bet tādu kopējo, bez liela lepnuma. Ja tev nav lauku mājas un tu dzīvo piecstāvu mājā, un ir liels suns, un saimnieki ir divi pensionāri – tā ir milzīga problēma, tu nezini vispār, ko darīt,” atzina Liepājas veterinārārsts Dzintars Tīds.
Tā kā oficiāli savos mazdārziņos pilsētā mājdzīvnieka mirstīgās atliekas apbedīt nedrīkst, liepājnieki to jau kopš pagājušā gadsimta dara neoficiālā dzīvnieku kapsētā blakus cilvēku kapiem pilsētas dienvidu daļā aptuveni 200 metru platā kāpu zonā.
Tur oficiāli dzīvnieku apbedīšanas vietu nav iespējams ierīkot, jo to liedz darīt pārāk augstais gruntsūdens līmenis, taču jau 2013. gadā Liepāja sāka strādāt pie cita plāna – sadarbībā ar uzņēmumu ''Liepājas RAS'' blakus Grobiņas pagastā izvietotajam atkritumu poligonam izveidot oficiālu dzīvnieku kapsētu. Tās izmaksas varētu būt aptuveni 100 000 eiro, kas pašvaldībām ir šķērslis.
“Gruntsūdeņu līmenis atļauj šeit izveidot šādu kapsētu, tā kā no tādas formālās saskaņošanas viedokļa šī vieta ir piemērota,” atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ''Liepājas RAS'' valdes loceklis Normunds Niedols.
“Grobiņas novadam šī nav akūta problēma, jo tomēr esam ārpus pilsētas un gandrīz katram grobiņniekam ir savi lauki. Ja Liepāja nolems un ies uz priekšu - zemesgabala dokumenti mums ir sagatavoti, tad mēs varētu izskatīt priekšlikumu par to savu līdzdalību,” sacīja Grobiņas novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna.
“Šobrīd nav īsti ar ko lepoties, šis projekts ir ielikts mūsu attīstības plānos, bet diemžēl šie plāni šobrīd nerealizējas. Man vēl īsti nav pārliecības par šīs vietas izvēli, jo es tā īsti nestādos priekšā, kā cilvēki, kuriem nav sava transporta – kā viņi vedīs šos dzīvniekus apglabāt,” bažījas Liepājas pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs.
Arī oficiālas kapsētas izveidošanas gadījumā var teikt, ka tas nebūs no lētākajiem pakalpojumiem - ja salīdzina ar citviet Latvijā esošo piedāvājumu, arī tur cenas amplitūda ir no 15 līdz 50 eiro par dzīvnieka kapavietas izveidošanu, savukārt par uzturēšanu – 15 eiro gadā. Liepājas attīstības plānā šī jautājuma atrisināšanas termiņš noteikts līdz 2020. gadam, taču šobrīd nav zināms, kad varētu sākties sarunas par oficiālas dzīvnieku kapsētas izveidošanu.
