Karostas kanāls ir viens no deviņiem Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas HELCOM noteiktajiem karstajiem punktiem Latvijā. Līdz šim izdevies no šī saraksta svītrot trīs objektus. Liepājā darbs vēl jāturpina, kaut arī daļēji jau attīrīts kanāls un atrisināta pilsētas notekūdeņu problēma.
„Karosta sarakstā ir kopā ar Liepājas notekūdeņiem. Veicām analīzes, vai šo zonu mēs varētu svītrot no piesārņoto objektu saraksta. Piesārņojums nāca no nepilnīgi attīrītiem sadzīves un rūpnieciskiem notekūdeņiem. Šobrīd notekūdeņi jau pilnībā atbilst HELKOM kritērijiem, taču Liepājas ūdens attīrīšanas iekārtu radītā slodze ir saistīta kopīgā punktā ar Liepājas ostu,” skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) projektu vadītāja Linda Fībiga.
Lai Liepāju varētu svītrot no piesārņotāko punktu saraksta, jāturpina attīrīt Karostas kanāls, kas atrodas Liepājas ostas teritorijā. Padomju Savienības laikā tur atradās Kara flotes militārā bāze. Tajā laikā attieksme pret vidi nebija tāda, kāda mēs to saprotam šodien. Kanālā nonāca arī raķešu un torpēdu degviela.
„Kanālā tika izvadīti neattīrīti notekūdeņi, arī uzpildot kuģus ar degvielu, kaut kas tika noliets garām; zemūdens akumulatori, dažādi metāli – tas viss nonāca kanālā, kas tur ir uzkrājies. Tur ir gan naftas produktu piesārņojums, gan smagie metāli, kas koncentrējušies kanāla smiltīs un dūņās,” pastāstīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Uldis Hmieļevskis.
Apjomīgi Karostas kanāla attīrīšanas darbi sākti 2012. gadā. Tad no Karostas kanāla tika izcelts lielgabarīta piesārņojums.
„Izcēla metāllūžņus, betona masīvus, koksni. Arī 10 hektāru platībā 60 tūkstoši kubikmetru piesārņotās smiltis un dūņas jau tika izceltas, kas tika novietotas īpaši izveidotā deponēšanas vietā, aiz rievsienas Karostas kanāla Austrumu galā. Tas jau ir izdarīts. Labā ziņā ir tā, ka, veicot analīzes, redzam – ūdens kvalitāte jau uzlabojas.
Ūdens ir tīrāks nekā pirms 20 gadiem, taču darbs vēl ir jāpabeidz,” sacīja Hmieļevskis.
Līdz ar to šobrīd dienas kārtībā ir otrs apjomīgais projekts, kas paredz turpināt Karostas kanāla attīrīšanu. Projekts jāīsteno līdz 2023. gada 31. decembrim, bet plānots, ka lielāko daļu piesārņotās grunts varētu izsmelt jau nākamgad.
Liepājas Karostas kanāls Latvijā ir vispiesārņotākais militārais objekts. Kaut arī piesārņojums uzkrājies dūņās, situācija pakāpeniski uzlabojas.
„Ir bijuši dažādi pētījumi, un veiktas analīzes. 2010. gadā bija pēdējais novērtējums, naftas produktu piesārņojums 20 gadu laikā samazinājies astoņas reizes. Mēs to vērtējam kā vēsturisko piesārņojumu – aptuveni 30 gadi,” pastāstīja Linda Fībiga no LVĢMC.
Liepājas SEZ pārvaldes pārstāvis Uldis Hmieļevskis uzsvēra, ka Karostas kanāls ir nozīmīga Liepājas ostas daļa, kur katru gadu terminālos tiek pārkrautas vairāk nekā miljons tonnu kravu. Tāpēc ir svarīgi, lai uzņēmēji varētu strādāt tīrā vidē.
