Liepājā šobrīd pastāvīgi uzturas 1311 Ukrainas kara bēgļu, vēl apmēram 280 – Dienvidkurzemes novadā. Patvēruma meklētāju skaits nemitīgi mainās, jo neliela daļa ukraiņu jau devušies atpakaļ uz dzimteni, kā arī ik pa laikam pilsētā uz pāris dienām tranzītā iebrauc pārdesmit bēgļu, kuri pēc tam ar prāmi dodas uz Vāciju.
Liepājā patvērumu radušo ukraiņu stāsti par viņu sadzīves apstākļiem ir visdažādākie, taču vairumam joprojām aktuāls ir dzīvesvietas jautājums.
Dnipro iedzīvotāja Tetjana: "Es dzīvoju pašvaldības apmaksātā istabiņā hostelī, taču drīz šīs atbalsta programmas termiņš beigsies un nāksies domāt par citu dzīvesvietu."
Dnipro iedzīvotājs Andrijs: "Atbraucu kopā ar ģimeni, mēs noīrējām dzīvokli netālu no bijušās metalurģiskās rūpnīcas, pirmos četrus mēnešus valsts sniegtais atbalsts nosedza praktiski visu īres maksu, par ko mēs esam ļoti pateicīgi Latvijai, bet šobrīd ļoti noderētu kāds cits dzīvesvietas jautājuma risinājums, jo es esmu vienīgais strādājošais ģimenē un ir grūti nosegt visus izdevumus.''
Odesas iedzīvotāja Olena: "Man paveicās, jo, karam sākoties, man bija, pie kā atbraukt, jo Liepājā dzīvo viens no maniem draugiem. Taču, ja apstākļi būs tādi, ka nāksies palikt šeit ilgāk, domāšu… Patīk tas, ka šeit ir kvalitatīva pārtika un veselības aprūpe."
Hersonas iedzīvotāja Tetjana: "Uz Latviju atbraucu mēnesi pēc tam, kad mūsu pilsētu okupēja – tiklīdz radās šāda iespēja. Šeit īrēju dzīvokli – pirmos trīs mēnešus daļēji īres maksu sedza pašvaldība, bet šobrīd jau strādāju un par visu maksāju pati. Patīk šeit dzīvot, jo jauka pilsēta un ļoti sirsnīgi cilvēki."
Līdz ar to lielāka bēgļu skaita pieplūdumu Liepājas pašvaldībai nācās meklēt risinājumu viņu izmitināšanai. Šim nolūkam izremontēta daļa neizmantoto sporta skolas dienesta viesnīcas telpu.
"Kopā šeit mēs esam gatavi tad, kad būs visas mēbeles savestas un uzstādītas, izmitināt 104 Ukrainas bēgļus. Protams, ja šī plūsma palielināsies, tad, papildus aprīkojot ar gultām, šeit var izmitināt arī lielāku skaitu," klāstīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis.
Vienlaikus remontdarbi norit arī šīs pašas viesnīcas ēkas augšējos stāvos, kur pēc to beigām būs iespēja izmitināt vēl aptuveni 100 cilvēkus. Pašvaldība cer, ka ar to būs pietiekami, lai gan atzīst, ka ne visi patvēruma meklētāji ir mierā ar šāda veida kopmītnes tipa dzīvesvietām.
"Jau pirmajā sarunā mēs saprotam, vai cilvēks ir nācis no teritorijas, kur viņš ir piedzīvojis dzīvošanu pagrabā, piedzīvojis ilgstošu Krievijas okupāciju – viņi ir gatavi ņemt jebko, viņi ir ļoti pateicīgi.
Protams, tie cilvēki, kuri kara sākumā izbrauca no Kijivas vai no apgabaliem, kur nebija tāda īsta kara darbība un viņi dzīvoja ļoti labos apstākļos ar labiem darbiem, viņi, protams, ir daudz cimperlīgāki attiecībā uz to, ko mēs piedāvājam," atzina Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka palīdze Agnese Lagzdiņa.
No visiem tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri šobrīd pastāvīgi uzturas Liepājā, pašvaldības atbalstu – bezmaksas dzīvesvietu vai daļēju kompensāciju mājokļa īrei četru mēnešu garumā – saņem 368.
Latvijā kopumā septembra beigās bija 34 500 oficiāli reģistrēti Ukrainas kara bēgļi.
