Liepājas Valsts tehnikumā šogad mācības uzsāka vairāk nekā 440 pirmkursnieku. Viena no audzēknēm, nepilngadīga meitene, trīs mācību nedēļu laikā neattaisnoti kavējusi 33 stundas, tāpēc kursa audzinātāja viņai piezvanījusi, jautājot par iemesliem. Tehnikuma vadība pieļauj, ka tas izraisījis konfliktu.
"Meitene bija aizgājusi uz skolotājas mākslas studiju, pagaidījusi, kamēr neviena tur vairs nav, tikai pati skolotāja. Meitene bija gājusi ar konkrētu domu, nazis viņai jau bijis līdzi, uzbrukusi skolotājai.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, astoņi dūrieni, skartas arī plaušas.
Bet acīmredzot nav bīstami dzīvībai, ja jau skolotāja ir no reanimācijas ārā. Incidenta laikā arī pati meitene ieguvusi ievainojumus – skolotāja viņai iekodusi rokā aizstāvoties," zināja stāstīt Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts.
Zināms, ka cietusī pati izsaukusi neatliekamo palīdzību, savukārt mediķi – policiju. Aizdomās turamā persona ir aizturēta.
Vai uzbrukuma brīdī meitene bijusi kādu apreibinošu vielu ietekmē, policija nekomentē. Arī Liepājas Sociālajā dienestā pagaidām nezināja teikt, vai meitenes ģimene līdz šim bijusi viņu redzeslokā.
"Kriminālprocess uzsākts par tīšu vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Bet cietušajai personai nozīmēta tiesu medicīniskā ekspertīze, kā rezultātā precizēsim šo miesas bojājumu smaguma pakāpi. Izmeklēšanas ietvaros skaidrojam visus apstākļus, motīvus, šobrīd izmeklēšanas interesēs sīkāka informācija nav sniedzama," sacīja Valsts policijas Liepājas iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš.
Tehnikuma vadība informēja, ka ar meitenes kursabiedriem ticies sociālais pedagogs un skolotāja ar psihologa izglītību. Vajadzības gadījumā psiholoģisku palīdzību gatavs sniegt ir arī Liepājas Izglītības pārvaldes metodiskais centrs.
"Ir bijusi skolotājai ar šīs meitenes mammu saziņa, kur
mamma teikusi, ka meitenei ir komunikācijas problēmas, problēmas uzstāties auditorijas priekšā.
Bet, ka varētu būt citi uzvedības traucējumi, nekas netika minēts. Šodien paskatījāmies meitenes dokumentus, ko viņa iesniedza, iestājoties tehnikumā. Bija dokuments, ka meitenei ir hroniska slimība, bet, kāda, nevaram secināt. Kas patiesībā ir, to neviens nav piespiests izpaust, to var tikai tad, ja ir īpaša vēlme paust informāciju," sacīja Ruperts.
Reaģējot uz notikušo, iesaistījusies arī pedagogu arodbiedrība, prasot Saeimai pieņemt grozījumus Izglītības likumā un nosakot vecāku, skolotāju, skolu tehnisko darbinieku lielāku atbildību neklusēt par konstatētām problēmām skolēna uzvedībā.
"Vecākus nevar piespiest informēt. Cerams, ka deputāti būs tik drosmīgi un nolems likumā palielināt ģimeņu atbildību. Viņiem ir jāinformē, viņi nedrīkst noklusēt, jo tas ir drauds gan skolēniem, gan nozarē strādājošajiem," pauda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
LIZDA informācija liecina, ka vardarbība skolās un tieši pret skolotājiem vērsta vardarbība pieaugusi pēc pandēmijas. Policijai esot ziņots vairākos desmitos gadījumu, taču esot reizes, kad tas netiekot darīts.
"Nozares darbinieki noklusējuši ļoti daudz gadījumus, lai nekaitētu skolēna tālākām dzīves, darba gaitām. Bet acīmredzot šāda epizode liks mums visiem līdzatbildīgi pielikt punktu – vardarbībai nē," sacīja Vanaga.
Pēc Vanagas teiktā, panākts, ka Saeimas izglītības komiteja minēto priekšlikumu par likuma grozījumiem skatīs jau otrdien, 27. septembrī.
