Liepājā gada laikā reģistrēti deviņi gadījumi, kas saistīti ar dronu lidošanu aizliegtās vietās

Latvijā ik pa laikam tiek aizturēti cilvēki, kuri filmēšanai izmanto bezpilota lidaparātus, galvenokārt pārkāpumus fiksē Nacionālie bruņoti spēki (NBS). Martā viens gadījums fiksēts Liepājā, kad lidaparāts pamanīts virs Liepājas 84. kuģu piestātnes. Situāciju vērtē policija, taču šajā gadījumā drona operatoram vienkārši vajadzējis informēt NBS un nekādu problēmu nebūtu bijis. Kaut arī daudziem noteikumi ir zināmi, šādu bezpilotu lidaparātu savairošanās likusi Aizsardzības ministrijai domāt, kā cilvēkus brīdināt gan ar norādes zīmēm, gan aplikācijām telefonā.

Liepājā gada laikā reģistrēti deviņi gadījumi, kas saistīt ar drona ielidošanu kādā teritorijāInga Ozola

    Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas priekšnieks Renats Astrausks skaidro, ka no pagājušā gada janvāra Liepājā reģistrēti deviņi gadījumi, kas saistīti ar bezpilotu lidaparātu ielidošanu kādā konkrētā teritorijā. Visos gadījumos lietvedība ir izbeigta, pēdējais gadījums vēl tiks vērtēts, taču jau tagad ir skaidrs, ka drona pilotam vienkārši bija jābrīdina NBS un nekādi pārpratumi nebūtu bijuši.

    Liepājas centrā, kur atrodas tirdzniecības kanāls, militārie objekti atrodas ļoti tuvu publiskām vietām, piemēram, koncertzālei, tāpēc pastāv lielāks risks, spriež viens no pieredzējušākajiem bezpilotu lidaparātu izmantotājiem liepājnieks Roberts Vītols. Tieši viņa kolēģim nācies pēdējo reizi skaidroties ar policiju.

    „Mēs iestājamies par noteikumiem, jo dronu ir ļoti daudz. Labi, ka ir izstrādāti noteikumi. Dzīvē jau gandrīz viss tā arī notiek, kā tam būtu jābūt. Rīgā, piemēram, filmējot visu saskaņojam, saliktas zonas, kur var un kur nevar lidot. Mūsu lielajam dronam ir tādi pati apdrošināšana kā manai mašīnai, visu to mēs pildām. Ir situācijas reizēm, kad dzīvē nenotiek tā kā rakstīts papīrā, bet kārtībai ir jābūt, jo dronu daudz un tas rada problēmas," pauž Vītols.

    Liepājā ir jāpievērš uzmanība arī bezpilotu lidaparātu izmantošanai lidostas tuvumā. Lai netraucētu gaisa telpai, arī tur ir jābūt saskaņojumam, uzsver Astrausks, kurš pats ārpus darba pienākumiem regulāri izmanto dronu.

    Ja visu saskaņo un ievēro noteikumus, nekādu problēmu nav.

    „Lidostas gaisa telpa, internetā tas viss ir atrodams, ir diezgan plaša. Liepājā jāprasa atļauja pašvaldībai. Ja gribam Grobiņā vai Cimdeniekos, tad obligāti ir jāsaskaņo ar Civilās aizsardzības aģentūru un papildus attiecīgo lidlauku. Viņiem ir noteikti laiki, kad lidmašīnas ielido un aizlido," saka Astrausks.

    Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Edgars Svarenieks stāsta, ka bezpilotu lidaparātu darbību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 737., kur ir uzskaitīti kritiskie infrastruktūras objekti.

    „Tie ir militārie objekti, Latvijas Banka, cietumi un citi objekti, virs kuriem, ja vēlas lidot, tad ir jāsaņem atļauja to veikt. Tāpat masveida pasākumos virs lidlaukiem nevar lidot utt.  Visi šie pasākumi ieviesti, lai novērstu pretizlūkošanas, drošības riskus. Tā ir vispār pieņemta prakse Eiropā – noteikt dronu lidojumu ierobežojums virs kritiskās infrastruktūras un tajā skaitā militāriem objektiem," norāda Svarenieks.

    Militāros objektos ik palaikam tiek fiksēti dronu lidojumi - virs Aizsardzības ministrijas, Ādažu militārā poligona un citviet, tāpēc

    šobrīd tiek domāts, kā efektīvāk informēt bezpilotu lidaparātu īpašniekus par pastāvošo kārtību, arī pie militāriem objektiem liekot norādes.

    „Esam uzrunājuši atbildīgo Satiksmes ministriju, arī nevalstisko sektoru, lai izstrādātu elektronisku karti, jo mūsdienās ir populāras aplikācijas telefonos, kur jebkurš dronu pilots, pirms lidojuma var paskatīties karti, vai tur nav kāds objekts, kura teritorijā nav ierobežojumi un jāsaņem atļauja. Ja dronam ir gudra programma, tad  jau laikus operatoram jādod signāls, ka viņš tur nevar lidot," skaidro Svarenieks.

    Tikmēr Astrausks skaidro, ka viņš izmanto dronu aplikāciju telefonā, kas rāda kritiskos objektus. „Katram donam jau ir tā sava aplikācija. Man ir tāda DJI, kur jau ir šis saraksts ar vietām, kur aizliegts. Drons noreaģē uz aizlieguma vietām un apstājas. It kā tu lido, bet viņš apstājas un nekustas," stāsta Astrausks.

    Pakāpeniski situācija Latvijā uzlabojas, pārliecināts Aizsardzības ministrijas pārstāvis. Taču ik palaikam tiek fiksēti arī nesankcionēti lidojumi.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti