Panorāma

Panorāma

Panorāma

Krievvalodīgajiem Latvijā un Igaunijā mazāk bērnu

Liepājā – vairāku pakāpju sociālo mājokļu sistēma

Liepājā darbojas vairāku pakāpju sociālo mājokļu sistēma

Sociālo mājokļu jomā Liepājā izveidota daudzpakāpju sistēma, ko izveidojusi pašvaldība.  Sistēma paredz, ka, cilvēkam esot apzinīgam, viņš no patversmes var nonākt aizvien labākos apstākļos.

Liepājas pašvaldības naktsmītņu “trepe” sākas zemākā līmeņa naktspatversmē. Tur drīkst nākt arī alkohola reibumā, bet jāguļ uz matračiem, novietotiem uz apsildāmās grīdas. Ja cilvēks jau pāris dienas ir skaidrā prātā, sociālais darbinieks viņam piedāvā iespēju tikt stāvu augstāk - uz labiekārtotāku patversmes versiju.

Nākamais pakāpiens ir zemāka līmeņa sociālā māja. Katram iemītniekam ir istabiņa ar tualeti, bet virtuve viena uz stāvu. Edītes kundze te dzīvo septiņus gadus un raksturo, kādas izmaiņas šajā laikā notikušas: "Ir labāk. Mums vadītāja visur ir iztaisījusi koridoros gaišu remontu." Viņa stāsta, ka kādreiz te bijis tik tumšs un nokvēpis, ka nemaz nevarēja domāt, ka tā ir patversme.

Sociālās mājas vadītāja Santa Vecbaštika te strādā piecus gadus. Arī viņa atzīst – tobrīd šeit bijuši tumši gaiteņi un prusaki.

Vadītāja paļāvusies ne tikai uz lielāku pašvaldības atbalstu, bet pati uzmeklējusi starptautiskus humānās palīdzības partnerus, sākusi sadarbību ar nodarbinātības dienestu, kas strādāt sūta nodarbinātības programmu dalībniekus. Arī mājas iemītnieki likti pie darba. Rezultātā sociālajā mājā ir koši gaiteņi, labiekārtotas koplietošanas virtuves.

"Mums ir arī svētki. Mēs apbalvojam tīrākās virtuves," jaunās metodes kārtības uzturēšanas metodes apraksta Vecbaštika. "Sakoptākās virtuves saņem kādu balvu, piemēram, mikroviļņu krāsni, jaunas mēbeles." Tomēr vadītāja atzīst, ja kopīga valoda neatrodas, cilvēkam nākas atgriezties patversmē.

Vieta, uz kuru tiecas lielākā daļa klientu, ir augstākā līmeņa sociālā māja, tur ir dzīvokļi ar visām ērtībām. Sociālā dzīvokļa iemītniece Klaudija Burlakova atceras laiku, kad viņa kopā ar mazdēlu kādreiz dzīvojusi pakāpi zemākā sociālajā mājā: "Tur bija tikai aukstais ūdens. Vairāk nekā. Māja bija briesmīgā stāvoklī."

Viņa stāsta, kaut gan par šo dzīvokli jāmaksā vairāk, šeit dzīvot ir drošāk, un kaimiņi ir klusāki.

Liepājas pilsētas domes Īpašumu pārvaldes vadītājs Māris Egmanis atzīst, lai gan iepriekš minētajā konkrētajā mājā, kuru kundze atstājusi 2009.gadā, puse telpu ir renovētas, otra puse vēl gaida krietnas investīcijas. Taču nereti arī paši iedzīvotāji ir klaji negodprātīgi – posta un apzināti nemaksā.

"Ja ir izdemolēts, rakstām policijai iesniegumu, mēģinām piedzīt zaudējumus. Ja nemaksā, jo zina, ka likumā ir punkti, ka pašvaldībai ir jānodrošina ar dzīvokli, tad izmanto šos punktus un nemaksā par komunāliem maksājumiem. Līdz ar to – izliekot no viena dzīvokļa, pašvaldībai ir jāierāda cits dzīvoklis," shēmu skadro pašvaldības pārstāvis. Viņš norāda, ka ar šo problēmu cīnās visas pašvaldības valstī.

Pērnā gada nogalē Liepājas vecākā sociālā dzīvojamā māja atzīmēja 20 gadu pastāvēšanas gadadienu. Vēstīts, ka pilsētā tādas ir piecas, un tajās nav nevienas brīvas vietas. Liepājas sociālajās mājās dzīvo pusotrs tūkstotis cilvēku, kuriem piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.

Pirms laika vēstīts par sociālo māju Kauguros, kurā koplietošanas telpās esošo antisanitāro apstākļu dēļ atteicās dzīvot kāda ģimene. Jūrmalas pašvaldība  skaidro – septiņreiz remontējām un vienmēr paši iedzīvotāji atkal izdemolē.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti