Pat darba dienas rītā Ziemeļu fortos viena pēc otras piebrauc automašīnas ar interesentiem, kuri savām acīm grib redzēt, kādus darbus pastrādājusi jūra tik iecienītājā apskates objektā. Norobežojošās lentas, šķiet, nevienu neinteresē, tām tiek apiets apkārt vai pārkāpts pāri.
Aivars atbraucis jau otro reizi. Viņš uzskata, ka teritorijas norobežošana neko nedod un par savu drošību jārūpējas katram pašam, jo cilvēki nebaidās tikmēr, kamēr kaut kas nenotiek. „Redzēju internetā, atbraucu apskatīties. Te pirms mēneša vēl viss stāvēja uz vietas. Šajā vietā nekas nav izskalots, ir droši un var iet mierīgi, bet tur tālāk gan nevajag,” saka Aivars.
Pilnībā gan ignorēt brīdinājumus par nogruvumiem nav prātīgi. To uzsver arī pašvaldības policijas darbinieki, kuri ik pa laikam apseko fortus un aicina cilvēkus būt uzmanīgiem, jo katram stāvēt blakus un aizrādīt nav iespējams.
Izņemot brīdinājumus, šajā vietā neko citu nevar izdarīt. To saka arī Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls: „Pašvaldības neko radikālu izdarīt nevar. Mēs varam tikai brīdināt iedzīvotājus un pilsētas viesus domāt par savu drošību.”
Vietām ainava ir mainījusies, un redzams, kā jūra skalo pamatus milzīgajām nocietinājuma konstrukcijām, nevar nepamanīt arī vietas, kur iešķēlusies zemes virskārta. Praktiski tas nozīmē, ka noslīdējumi var notikt jebkurā brīdī, taču līdzīga situācija tur ir bijusi gadu gadiem, šoreiz gan procesi notikuši straujāk.
To stāsta arī viens no Karostas gidiem un pašvaldības tūrisma komisijas pārstāvis Mārtiņš Ķesteris. Ar viņu Latvijas Radio sarunājas vietā, ko vietējie iesaukuši par tuvajiem fortiem un kur atrodas piemiņas vieta kureliešiem. „Te, man šķiet, lenta ir pilnīgi nepamatota. Šai vietai nedraud iekrišana jūrā. Te vienmēr ir krituši tie bluķi jūrā, situācija nav būtiski mainījusies.
Ažiotāža ir par tālajiem Ziemeļu fortiem, kur ir atsegusies viena vertikāla siena, kas ir iespaidīga.
Jūra ir krietni noārdījusi kādu gabalu un sāk uzbrukt fortu daļai, kas bija tālāk no jūras, tāpēc cilvēki ir satraukušies,” stāsta Ķesteris.
Viņš uzsver, ka tieši forti palīdz vēl noturēties pretī jūras varenībai, kas ietekmē krasta erozijas procesus. Ķesteris pieļauj, ka aizsargmola uzbūvēšana iepretim Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām mazinās krasta eroziju tieši Ziemeļu fortos, tā pasargājot iespaidīgāko tūrisma objektu Liepājā.
Problēma, ko vajadzētu risināt, Mārtiņa ieskatā ir piebraucamie ceļi pie šiem populārajiem objektiem, īpaši bedrains ir Atmodas ielas posms, kas ved uz tuvāko fortu daļu: „Vajadzētu kaut ko darīt – tas ir sāpīgs punkts jau gadu desmitiem. Tur vajadzētu uzbūvēt ielu, ko beidzot varētu saukt par ielu. Ir jādomā arī par labiekārtojumu, tualetēm, jo šo vietu apmeklē daudz cilvēku.”
Pašvaldības sniegtā informācija liecina, ka Atmodas bulvārī šogad plānots daļēji uzlabot ielas stāvokli. Grantētos posmus varēšot sakārtot tikai pavasarī. Zināms, ka fortos jūras krastā šonedēļ tiks izvietotas septiņas brīdinājuma zīmes “Uzmanību! Bīstami! Krasta nogruvumi”.
