Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas dzīvojamais fonds pēdējo gadu laikā ir pieaudzis par aptuveni 7 miljoniem kvadrātmetru - 2010. gadā tie bija 67 miljoni, bet 2016. gadā jau 74 miljoni kvadrātmetru.
Neskatoties uz to, ļoti bieži ir situācijas, kad iedzīvotāji gaida rindās un pašvaldību dzīvokli nevar saņemt. Tāpēc Ekonomikas ministrija sākusi strādāt, lai pašvaldībām jaunu dzīvokļu celtniecībai palīdzētu segt līdz 30% no būvniecības izmaksu.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktora vietniece Dace Vītola skaidroja, ka ir arī nosacījumi, piemēram, apjoma ziņā. “Novadā šis dzīvokļu skaits nevar pārsniegt 100 konkrētajā gadā, kad ir uzsaukums izsludināts, savukārt republikas nozīmes pilsētās šis skaits nevar pārsniegt 150 dzīvokļus,” stāstīja Vītola.
“Tāpat mēs arī pieprasīsim, lai gada laikā, kopš dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā, tā būtu aizpildīta par 90%,” norādīja Vītola.
Finansējumam varēs pieteikties arī Liepājas pašvaldība, kurai šobrīd pieder aptuveni 4700 dzīvokļi.
Lielākā problēma esot tā, ka bieži neapzinīgi īrnieki, kuri šajā dzīvojamā telpā uzturas tikai pāris gadu, dzīvokli atstāj katastrofālā stāvoklī, bieži pat bez labierīcībām un ar nozagtiem radiatoriem.
Lai kaut nedaudz atrisinātu šo situāciju un piedāvātu pilsētai nepieciešamajiem speciālistiem kvalitatīvas dzīvojamās telpas, Liepājas pašvaldība šogad atvēlējusi 70 000 eiro vismaz četru dzīvokļu remontam.
Liepājas domes izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens atzina, ka “pieprasījums ir pēc lielākiem dzīvokļiem, un tādu šobrīd trūkst”.
“Tieši tāpēc ir vajadzīgs izvērtējums un ir jāprognozē šī nākotne saistībā arī ar privātā sektora attīstību, ne tikai valsts un pašvaldības iestādēm, jo mums jābūt konkurētspējīgiem, un nenāks investors un nevērs jaunas darba vietas, ja nebūs viņam, kur dzīvot,” pauda Tīdens.
Tāpat pašvaldība ir izsludinājusi iepirkumu par pilsētas dzīvojamā fonda koncepcijas izstrādi, kas ļautu saprast, cik daudz jaunu dzīvokļu un, iespējams, dzīvojamo māju ir nepieciešams, kā arī sakārtotu īpašuma apsaimniekošanu.
“Ir jāapkopo visa šī informācija, jāpieliek klāt pētījumi par citu pilsētu un valstu pieredzi arī; pilnīgi savādāka pieredze ir Vācijā, kur sociālie dzīvokļi ir privātās mājās un ir ļoti stingras līgumattiecības un savu daļu dotē pašvaldība. Ļoti dažādas ir iespējas,” norādīja Tīdens.
Pieteikšanās koncepcijas izstrādei noslēgsies jau šonedēļ, bet kā līguma izpildes termiņš noteikts 30. septembris.
