Liepājas reģionālās slimnīcas ķirurgi - ortopēdi neslēpj, ka aptuveni 50 gadus vecās sievietes apakšstilba kauls pēc vaļējā lūzuma un brūcē iekļuvušās infekcijas bija guvis tik plašus bojājumus, ka visvienkāršāk būtu bijis kāju amputēt.
Tomēr tad ārsti atcerējušies par slimnīcas pagrabā novietoto, jau daudzus gadus vairs neizmantoto Ilizarova aparātu un nolēmuši ar tā palīdzību pakāpeniski izstiept atlikušo veselo kaulu par aptuveni 10 centimetriem, lai tas pilnībā aizstātu bojāto, izoperēto vietu.
“Uz kājas amputāciju var aiziet vienmēr, tas būtu pēdējais. Paciente līdzdarbojas, ļoti vēlas, lai viņai būtu viņas kāja. Mēs mēģināsim līdzēt,” stāstīja traumatologs, ortopēds Māris Leitlands.
Ilizarova aparātu ekstremitāšu kaulu stiepšanai un pagarināšanai medicīnā aktīvi izmantoja pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Tā darbības princips ir tāds, ka vispirms izoperē kaula bojāto daļu un pie veselās caur ādu un audiem piestiprina aparāta skrūves. Kaulam saaugot, skrūves tiek lēnām grieztas, pastiepjot dzīstošo kaulu par aptuveni vienu milimetru dienā.
Attīstoties implantu jomai, Ilizarova aparātu Latvijā lietoja arvien retāk, un, kā zina stāstīt ķirurgs Agris Mertens, tagad topošajiem ārstiem par to vairs pat nemāca, lai gan pa retam ir pacienti, kuriem vispiemērotākā būtu tieši šī metode.
“Nevienu citu metodi, kas spētu atjaunot tik lielu kaula masu, mēs nezinām, tāpēc nācās iet lejā uz pagrabu pēc aparāta un stellēt viņu.
Gatavojos aptuveni nedēļu, montēju aparātu, braucu pie pacientes uz mājām, lai visu izmērītu,” stāstīja Mertens.
Ilizarova aparāts pacientei ap kāju būs jānēsā vismaz pusgadu. Ārsti zina teikt, ka kaula pagarināšana neesot sāpīga, bet, cik veiksmīgs būs rezultāts, varēs novērtēt tikai pēc kāda laika.
