Dienas ziņas

Bauskas novadā paplašinās pilsētas teritoriju

Dienas ziņas

Latvietis popularizē NVO dienu

Pārbauda skolotāju gatavību mācīt valsts valodā

Liepājā 12 mazākumtautību skolu pedagogiem nepietiekamas valsts valodas zināšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Liepājā pabeigta latviešu valodas zināšanu un prasmju līmeņa pārbaude mazākumtautību izglītības iestāžu skolotājiem. Ir pedagogi, kuriem tā nav atbilstošā kvalitātē, lai spētu nodrošināt mācības valsts valodā.

Jaunajā mācību gadā mazākumtautību skolās turpināsies pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā, tāpēc skolotāju valsts valodas zināšanas ir ļoti būtiskas.      

Liepājas izglītības pārvaldē informēja, ka 2018. gadā 14 skolotājiem Liepājā sastādīti protokoli par valsts valodas nepietiekamu lietojumu. Tagad situācija esot uzlabojusies, tomēr 12 pedagogiem joprojām valsts valodas zināšanas novērtētas B līmenī, taču, lai strādātu skolā, nepieciešams sasniegt C līmeni.

“Sarunvalodā varētu būt labāk, bet skolas jau pieteikušās kursiem Latviešu valodas aģentūrā. Šie kursi ir obligāti, un katrs skolotājs tos apmeklē,” stāstīja Liepājas Izglītības pārvaldes pedagoģijas nodaļas vadītāja Inga Ekuze.

“Mēs esam palīgi skolu direktoriem. Ja netiek galā, jāiet palīgā. Tas droši vien būs nepieciešams, jo skolu gatavība stipri atšķirīga,” atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Liepājā ir četras mazākumtautību skolas, un to vadības pārstāvji neslēpj, ka latviešu valodas prasme pedagogiem ir atšķirīga. Tie, kuri arī turpmāk vēlas strādāt skolā, cītīgi apmeklējot kursus, taču daži pedagogi nolēmuši pamest darbu šajā profesijā.

“Lielākajam vairumam, gandrīz visiem skolotājiem valsts valodas prasmes atbilst profesionālo pienākumu veikšanai. Ir trīs skolotāji, kuriem ir jāpilnveido valodas prasmes, divi ir pensionāri, kuri darbu nākamajā mācību gadā neturpinās, un vienai skolotājai tas būs izaicinājums,” stāstīja Liepājas 7. vidusskolas direktore Inese Ferstere.

“Gandrīz visiem skolotājiem ir nepieciešamās zināšanas, lai mācītu latviešu valodā. Dažiem ir problēmas ar galotnēm, ar garumzīmēm, un valoda jāpilnveido. Cik tas ietekmēs mācīšanas kvalitāti, šeit ir jautājums. Mācību temps palēnināsies, skolotājiem skaidrot visu latviski būs grūtāk,” sprieda Liepājas Liedaga vidusskolas direktora pienākuma izpildītājs Valerijs Jepiskoposovs.

Tomēr Liepājas izglītības pārvaldē pauž pārliecību, ka pilsētas mazākumtautību skolas ir gatavas pakāpeniskas pārejas nodrošināšanai uz mācībām valsts valodā un valodas neprasmes dēļ no darba aizgājušiem skolotājiem varēšot atrast aizstājējus.  

 KONTEKSTS:

Likums paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās vidējās izglītības ieguvē, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā.

Līdz ar izmaiņām 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Bet 10., 11. un 12. klašu skolēni no 2021./22. mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti