Viņš uzsvēra, ka ideja par preambulu nav radusies „slepenos kambaros vai neizauga kā sēnes pēc lietus". Par preambulu kā Satversmes kodolu diskutē jau vairāk nekā divus gadus juristu aprindās.
„Satversmes kodols ir katrai valstij nepieciešams. Kodols ir kā valsts DNS formula," tēlaini izteicās Liepa. „Mēs esam izņēmuma situācijā, jo no vairāk nekā 50 valstīm tikai vienai piektdaļai nav preambulas Satversmei. Preambulas neesamība ir nelaimīgs politiska rakstura pārpratums, jo politiķi nevarēja vienoties Satversmes sapulces komisijā."
Savukārt Saeimas deputāts un preambulas oponents Andrejs Elksniņš („Saskaņas centrs") raidījumā uzsvēra: tas ir mīts, ka Satversmei nav preambulas - tas ir pirmais teikums Satversmē – „Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi".
Tam gan nepiekrita Liepa, skaidrojot, ka šis teikums ir vienkāršs teikums, nevis preambula.
Savukārt tiesību eksperts un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš norādīja, ka preambula ir reakcija uz referendumu par valsts valodu. Viņaprāt, latviešu valoda kā valsts valoda ir pietiekami spēcīgi nostiprināta.
Vēstīts, ka aptuveni pirms mēneša jurists Egils Levits sabiedrību iepazīstināja ar jaunveidoto Satversmes preambulu. Tajā pausts, ka valsts ir veidota uz kristīgām vērtībām, kā arī norādīts, kā Latvija radās. Preambula jau izsaukusi asu sabiedrības reakciju – daļa Levita ierosmi atbalsta, bet daļa ne, pārmetot tai turēšanos pie vērtībām, kas aktuālas bija jau aizgājušos laikos un neatbilst modernās dzīves ikdienai.
