Lielvārdes vekseļa lieta: Reirs prokuratūrai un KNAB lūdz pārbaudīt bijušā mēra rīcību

Finanšu ministrs Jānis Reirs tiesībsargājošajām iestādēm – Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – nosūtījis iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt bijušā Lielvārdes mēra Jāņa Āboliņa rīcību, aģentūra BNS uzzināja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrs uzskata, ka, vienpersoniski parakstot vienošanos par 200 miljonu eiro vērtu aizdevumu ar ārzonas kompāniju, bijušais pašvaldības vadītājs pārkāpis vairākas normatīvo aktu prasības.

"Šāda pašvaldības amatpersonas rīcība ir nepieņemama. Visām pašvaldībām ir skaidri zināma kārtība, kādā veidā tās var saņemt aizdevumus projektu īstenošanai.

Tomēr bijušais Lielvārdes mērs ir vienpersoniski un bez saskaņošanas parakstījis vienošanos par apšaubāmu darījumu. Laikus nenovērsts, tas varētu apdraudēt ne tikai pašvaldības nodokļu maksātāju naudu, bet arī negatīvi ietekmētu valsts finansiālo situāciju un reputāciju kopumā. Tas nav pieļaujamas, tāpēc tiesībsargājošajām iestādēm gadījums ir rūpīgi jāizvērtē,” uzsvēra Reirs.

Savā iesniegumā ministrs lūdz tiesībsargājošās iestādes atbilstoši to kompetencei izvērtēt, vai bijušā Lielvārdes pašvaldības vadītāja rīcība nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpat ministrs lūdz izvērtēt, vai minētajā darījumā iesaistīto Latvijas pārstāvju, kuri tiek minēti pievienotajos dokumentos, rīcība arī nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Tiek norādīts, ka, noslēdzot vienošanos par 200 miljonu eiro aizdevumu ar ārzonas kompāniju, nav ievērotas vairākas normatīvo aktu prasības un pārkāptas pašvaldības vadītāja pilnvaras. Piemēram, saskaņā ar likumu par pašvaldību budžetiem vietvaras, pamatojoties uz domes lēmumu, var pieprasīt aizņēmumus, noslēdzot aizņēmuma līgumu ar Valsts kasi. Finanšu ministrs, ņemot vērā pašvaldību iesniegumus par konkrētu projektu īstenošanu, var apstiprināt citu aizdevēju, ja aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi. Konkrētajā gadījumā pašvaldības vadītājs rīkojies vienpersoniski.

Tāpat tiek uzsvērts, ka saskaņā ar likumu par budžetu un finanšu vadību pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajā kopējā pieļaujamā palielinājuma apmērā, kā arī tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem aizņēmumu mērķiem.

KNAB pārstāve Laura Dūša apstiprināja, ka birojs ir saņēmis iesniegumu no FM par Jāņa Āboliņa darbībām.

Līdz šā gada 1.decembrim Latvijas pašvaldībām kopumā ir izsniegti aizdevumi 170 miljonu eiro apmērā no Valsts kases. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt