Lai gan Lielvārdes novada domes bijušā vadītāja Jāņa Āboliņa pašvaldības vārdā sagatavotais 200 miljonu eiro vekselis ārzonas uzņēmumam "Riverside HK" netika parakstīts un pats priekšsēdētājs atstādināts, domei joprojām nav pārliecības, vai Āboliņa rīcība pašvaldībai nedraud ar zaudējumiem.
Tāpēc, kā domes ārkārtas sēdē atzina domes tagadējais priekšsēdētājs Imants Balodis, pašvaldībai šobrīd liegta iespēja aizņemties līdzekļus arī parastajā kārtībā, kas apdraud iecerētās pašvaldības investīcijas.
"Varbūt šie mazie projekti ir vienīgie, kurus mēs šajā gadā uz doto brīdi varēsim pacelt, jo mums rezerves fondā vēl kaut kāda nauda ir. Bet situācija ir ļoti nopietna. Un arī tie atbalstītie projekti, lauku ceļu projekts, - būtībā mēs to nevaram realizēt, ja mums nedod kredītu. Par pārējiem projektiem nerunāsim," teica Balodis.
Finanšu ministrija (FM) norāda, ka lēmums nesniegt pašvaldībai galvojumus un neļaut tai uzņemties jaunas saistības ir saistīts ar to, ka par šaubīgo darījumu bažas ir gan pašai pašvaldībai, gan revidentiem.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis norāda – lēmums par iespējamo tālāko rīcību var tikt pieņemts pēc tikšanās ar pašvaldību 2.jūnijā, kad pašvaldībai jāsniedz papildu informācija.
"Mūsu rīcībā ir vēstule no revidentiem, kuri ir atteikušies sniegt atzinumu par Lielvārdes novada domes finanšu pārskatu, jo pašai domei [liekas] - un arī revidenti norāda -, ka pastāv riski pašvaldības darbības nodrošināšanai, ja gadījumā vekseļa izrakstītāji pieprasīs atmaksāt līdzekļus Lielvārdes domei. Un tāpēc esam aicinājuši domes pārstāvjus 2.jūnijā uz ministriju, lai skaidrotu šo situāciju (..)," stāstīja Jarockis.
Savukārt bijušais novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš uzskata, ka esošā situācija radusies pašas pašvaldības vainas dēļ, jo informācija par darījumu atbildīgajām iestādēm, iespējams, iesniegta ar nepilnīgiem paskaidrojumiem.
"Ja šī informācija pasniegta tāda, kāda tā ir patiesībā, tad šīs sekas būtu krietni savādākas un krietni mazākas, nekā šobrīd tā situācija ir izveidojusies. Visas iespējas nav izmantotas,” teica Āboliņš, paužot neizpratni, ka publiskajā telpā vekseļa lietā tiek piesaukta pat iespējama krāpšana. "Bet tiesas lēmums nekāds nav un nav pat uzsākts kriminālprocess.".
Tiesa, pašvaldības domes sēdē Āboliņa teikto vairāki citi domes deputāti apšaubīja, uzsverot, ka arī revidentiem ir bijusi iespēja iepazīties ar visiem par darījumu pieejamiem dokumentiem, tomēr dokumentos teiktais acīmredzot nav spējis pārliecināt par to, ka Lielvārdes pašvaldībai uzsāktā darījuma rezultātā nedraud finanšu zaudējumi.
Jau ziņots, ka Āboliņš (Vidzemes partija) pērn 1.decembrī atkāpās no Lielvārdes novada domes vadītāja amata saistībā ar nodomu parakstīt 200 miljonus eiro vērtu vekseli. Āboliņš klusi un vienpersoniski bija nolēmis domes vārdā aizņemties 200 miljonus eiro, kas ir teju 20 reižu vairāk par Lielvārdes viena gada budžetu.
Pāris dienas vēlāk toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") tiesībsargājošajām iestādēm – Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) – nosūtīja iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt bijušā Lielvārdes mēra rīcību. Reirs uzskata, ka, vienpersoniski parakstot vienošanos par 200 miljonu eiro vērtu aizdevumu ar ārzonas kompāniju, bijušais pašvaldības vadītājs pārkāpis vairākas normatīvo aktu prasības.
KNAB tā sauktajā Lielvārdes vekseļa lietā uzsāka resorisko pārbaudi.
Līdz pagājušā gada 1.decembrim Latvijas pašvaldībām no Valsts kases kopumā ir izsniegti aizdevumi 170 miljonu eiro apmērā.
