Ārpus Rīgas

''Stars'' žurnāliste Inese Elsiņa par Broņislavas Martuževas mājas atjaunošanu Lubānā

Ārpus Rīgas

"Rīgas Apriņķa avīzes" galvenais redaktors par Baldones jauno mēru

Lielstraupes pils turpmākais liktenis - neskaidrs

Lielstraupes pils iespējamā nākotne – medicīnas iestāde, mācību vieta vai tūrisma objekts

Sliktā tehniskā stāvoklī esošās Lielstraupes pils, kurā pēc desmitiem gadu ilga darba vairs nebūs Straupes narkoloģiskā slimnīca, liktenis vēl nav zināms. Tomēr ir izkristalizējušies trīs varianti – tajā varētu būt privātā ārstniecības iestāde, mācību iestāde vai arī ēka varētu kļūt par tūrisma objektu.

Pēc vairāk kā 50 gadu darbības Straupē vairs nebūs narkoloģiskā slimnīca, jo Veselības ministrijā nolemts šo pakalpojumu no nākamā gada pārcelt uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu. Pamatojums – viduslaiku pils, kur atrodas alkohola atkarību ārstniecības iestāde, neatbilst 21.gadsimta prasībām un pils ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī. Līdz ar to bez darba paliek ap 50 cilvēku, kuriem gan tiek solīta iespēja strādāt arī Strenčos, taču izbraukāt 70 kilometru attālumu daudziem būs problemātiski.

Ar Pārgaujas novada pašvaldības tūrisma koordinatori Rudīti Vasili Latvijas Radio ir pie Lielstraupes pils. Rīgas – Valmieras šosejas malā šī vēsturiskā ēka ar savu veidolu tik tiešām piesaista ikviena garāmbraucēja skatu.

Kā stāsta Rudīte Vasile tā ir ne tikai Straupes vizītkarte, bet arī Hanzas savienības laiku lieciniece.

“Tas ir šobrīd Baltijā vienīgais dzīvais Hanzas laiku liecinieks,” saka Pārgaujas novada tūrisma koordinatore Rudīte Vasile. “Mūsu pašvaldība ir iesaistījusies starptautiskā projektā “Hanza” un tad, kad visi šī projekta partneri izbraukāja visas šīs Hanzas pilsētas un apskatījās, kas kurā ir palicis, tad Straupē šis vēstures liecinieks bija visdzīvākais, vispārliecinošākais un tas, ka tā pils ir dzīva, tas ir vienkārši unikāls gadījums,” norādīja Vasile.

Taču nopietnus remontdarbus pils nav piedzīvojusi ļoti ilgus gadus.

Straupes narkoloģiskās slimnīcas valdes locekle Maija Ancvertiņa slēgšanas pamatojumam tad arī min galvenokārt ēkas slikto tehnisko stāvokli.

“Lai tikai novērstu nu tikai tos ārējos defektus, kas vēl vairāk pasliktina stāvokli, kur ūdens tek iekšā, kur augšējos stāvos vispār nav logi, kur visi nokrišņi nāk iekšā, līst uz griestiem, nāk lejā zemāk, tur, kur ir izvietota slimnīca, tad tāme bija 445 000 eiro. Vai veselības aprūpes budžetam, kas jau tā ir tik strīdīgs un vienmēr ir par mazu un pietrūkst, būtu jāremontē šāda ēka?” retoriski vaicā Ancvertiņa.

Pārgaujas novadā šo soli likvidēt Straupē esošo ārstniecības iestādi, vērtē negatīvi. Novada pašvaldības vadītājs Hardijs Vents atzīst, ka no slimnīcas puses nav meklētas visas iespējas to saglabāt, taču jāsaprot ir arī realitāte. “Mūsdienīgu pakalpojumu nodrošināt un pielāgot tādās telpās, kā viņas ir pašlaik, var atļauties tikai bagāti cilvēki,” atzīmē Vents.

Kāds būs tātad šīs vēsturiskās pils liktenis?

Vai tiešām slimnīcas slēgšanā ir pamats baumām, ka kāds ir ieinteresēts pils privatizācijā? Vents gan šīs baumas noliedz, stāstot, ka norit sarunas ar Veselības ministriju par pils nodošanu pašvaldībai.

“Mūsu sarunas ar Veselības ministriju pašlaik šādas baumas izslēdz, jo mēs esam ieinteresēti saglabāt šīs senās Hanzas vēsturisko pieminekli. Bet ir jāsaprot viena būtiska lieta, ka šīs ēkas nav pašvaldības [īpašumā],” saka Vents.

Šo īpašumtiesību jautājuma sakārtošanu kavē arī tas, ka norit tiesvedība ar luterāņu baznīcu un vēl arī citi ar īpašumiem saistītas problēmas. “Veselības ministrijas juristi ar mūsu speciālistiem strādā, lai izskatītu pieņemamākos variantus. Pils ir diezgan bēdīgā stāvoklī un, protams, ka tādu naudas summu uzreiz pašvaldība nevar pacelt, tāpēc mums ir kārtīgi jāsaliek plāns. Pa priekšu, kā mēs varam ieguldīt šajā īpašumā, jo mēs kā pašvaldība, svešā īpašumā nevaram ieguldīt nevienu centu,” norāda Vasile.

Bet runājot par to, kā novadā saredz pils izmantošanu, tūrisma koordinatore Rudīte Vasile stāsta, ka ir trīs iespējamie scenāriji.

“Varētu būt, ka piesaistot kādu privāto ārstniecības iestādi, vai privātos pakalpojumus, varētu palikt medicīnas iestāde. Otrs scenārijs bija, ka mēs to varētu veidot par tūrismu. Trešais variants, tā varētu būt mācību iestāde. Mums ir plānā veidot arī novadpētniecības muzeju un arī Hanzas muzeju.

Ar pašvaldības līdzekļiem vien jau šo pili ne remontēt, ne arī uzturēt, tāpēc būs jāmeklē arī citi risinājumi. “Ir iespējas meklēt kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem kādu finansējumu no ES projektiem, cik es saprotu, tad nākamgad būs tāds piedāvājums, mēs centīsimies izpētīt visu iespējamo,” saka Vasile.

Novadā ir arī iecere nākamā gada sākumā kopīgai diskusijai aicināt arī visas ieinteresētās puses. “Mums ir ideja veidot Hanzas forumu, kur mēs aicinātu visas ieinteresētās puses par šo pili, arī valsts līmeņa iestādes, Kultūras ministriju, visas citas iestādes un tad sastādīt visiem šiem trijiem scenārijiem, varbūt arī vēl kādam, konkrētu tādu finanšu plānu, lai ir šie vairāki varianti, no kuriem mēs izvēlamies to atbilstošāko,” atzīmē Vasile.

Bet, protams, vispirms ir jāatrisina īpašumtiesību jautājums, lai pašvaldība varētu kļūt par Lielstraupes pils saimnieku.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti