Straupes narkoloģiskā slimnīca darbu pārtrauca pagājušā gada 1. janvārī, kopš tā brīža telpas ir tukšas, pacienti ir novirzīti uz Strenčiem, uz tiem piemērotākām telpām. Savukārt Pārgaujas novada pašvaldība, kuras teritorijā atrodas Lielstraupes pils, plāno, kā to atvērt apmeklētājiem, tūristiem un vēstures pētniekiem.
Liela interese iepazīt pili ir tieši no ārzemniekiem, kuri aizraujas ar viduslaiku pētniecību, jo, kā rāda arī pilī veiktā arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, tā glabā vairākas unikālas vērtības. Viens no atklājumiem ir smailloka akmens portāls kādā no starpsienām. Tas datējams ar 13., 14. gadsimtu un interesants tāpēc, ka šādas gotiskas arkas parasti atrodamas tikai baznīcās.
“Līdz šim mēs skatījāmies – nu dzeltens pārklājums, dzeltens apmetums, kas tad te var būt. Un pēkšņi atnāk pētnieks, un atklājas, kas te ir aizmūrēts, te var redzēt ar zīmulīti iezīmētās līnijās, kā tas portāls ir ar savu smailīti, kā tas ir te veidojies, kā tas ir bijis. Tāds smailloka portāls līdz šim nevienā viduslaiku pilī Latvijā nav atrasts, tas ir unikāls atradums," skaidroja Pārgaujas novada tūrisma organizatore Rudīte Vasile.
Izpētes rezultātā arī tapa skaidrs tas, kādi remontdarbi Lielstraupes pilī nepieciešami. Arī pils lielajā zālē un blakus esošajās telpās var manīt, ka jumts ir tecējis un tam nepieciešams remonts, tāpat jāatjauno daļu torņa atbalstu, arī torņa jumts jau iepriekš labots, bet šos darbus nepieciešams veikt atkārtoti.
“Lai ēka dzīvotu, tai ir vajadzīgs jumts, un tā ir lielākā sāpe, un kāpēc arī slimnīca nevarēja te ilgāk pastāvēt, jo jumts bija pārāk kritiskā stāvoklī," teica Vasile. Pili apskata projektētāji, kuri secina, ka darāmā ir daudz, bet atzīst – pils tomēr ir salīdzinoši labi saglabāta, lielā mērā tāpēc, ka šeit ilgstoši bija ārstniecības iestāde, ēka ir apkurināta un kopta, vienlaikus nesabojājot vēstures mantojumu.
“Mēs raugām, vai Kultūrkapitāla fondā vai Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē finansējumu iespējams ir piesaistīt, tagad strādājam tikai uz projektiem," pauda Pārgaujas novada pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa.
Starp Veselības ministriju un Pārgaujas novada pašvaldību noslēgts līgums par šī īpašuma saglabāšanu un apsaimniekošanu. Šobrīd ir uzmērītas īpašumu robežas, un tuvākajā laikā tiks saņemti zemes robežu plāni. Šajā teritorijā atrodas arī tā sauktā Mazā pils, kas pieder privātīpašniekiem, un baznīca, ar ko jau iepriekš bijušas diskusijas par īpašumu robežām. Pārgaujas novada vadība cer, ka līdz gada beigām īpašums būs ierakstīts Zemesgrāmata uz Veselības ministrijas vārda un pēc vēl vairākiem darbiem Lielstraupes pili varēs pārņemt pašvaldība, tas varētu notikt nākamā gada laikā.
