Asociācijas biedru sapulcē šonedēļ lemts par gatavības stāvokli visās klīniskajās universitātes slimnīcās – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS).
Latvijas Lielo slimnīcu asociācija vērš uzmanību uz virkni jautājumu, kuri jārisina operatīvi:
- Lai maksimāli samazinātu cilvēku pārvietošanos un socializēšanos, lielās slimnīcas apturējušas lielāko daļu plānveida pakalpojumu. Tās aicina šim piemēram sekot arī parējās veselības iestādes. Kā norāda infektologi, tieši ambulatorie pakalpojumi ir ar augstāko inficēšanās risku. Zināms, ka daudzi lielo slimnīcu darbinieki paralēli strādā vairākās darba vietās, tādēļ, lai novērstu situāciju, ka saskarsme un inficēšanās notiek citās medicīnas iestādēs, esot jāievieš vienlīdzīgi ierobežojumi valstiskā līmenī.
- Būtiski samazināt sniegto pakalpojumu apjomu, bet saglabāt gatavības līmeni sniegt nepieciešamo palīdzību infekcijas skartajiem. Līdz ar to pastāv bažas par slimnīcu ienākumu sarukumu, vienlaicīgi saglabājoties vai pat palielinoties izdevumiem. Slimnīcas vēlas, lai ārstniecības personāls saņem garantijas un skaidrus signālus, ka viņu ieguldītais laiks un bīstamais darbs tiks adekvāti finansiāli atalgots. Tajā pašā laikā esot jārada taisnīgs kompensācijas mehānisms kolēģiem, kuru iespējas sniegt pakalpojumus, līdz ar to arī saņemt atlīdzību par paveikto, ierobežo epidēmijas izraisītie ierobežojumi. Tam vajadzīgs papildu finansējums.
- Visas lielās slimnīcas sākušas zaudējumu un papildu izdevumu uzskaiti, kur ietilpst atceltie pakalpojumi, apmācības, virsstundas, papildus aizsarglīdzekļu iegāde un citi ieguldījumi personāla un pacientu drošības līmeņa paaugstināšanā, kuri šobrīd pārsniedz sākotnēji plānoto darbam ikdienas režīmā. Aicina nodrošināt finansējumu slimnīcām vismaz līdzšinējā apjomā, nesamazinot to sarukušo ambulatoro un plānveida pakalpojumu dēļ, lai slimnīcām būtu finanšu līdzekļi gatavības režīma uzturēšanai - personāla darba samaksai un medicīnas preču iegādei.
- Jau esošajā krīzes fāzē būtiski trūkst cilvēkresursu, tādēļ īpaši svarīgi piesaistīt brīvprātīgos. Steidzami, balstoties uz ārkārtas situāciju, esot nepieciešams mehānisms, kas paredz tiesisko ietvaru, lai lielajās slimnīcās var nodarbināt brīvprātīgos. Pašreiz likums liedz valsts kapitālsabiedrībām piesaistīt brīvprātīgos.
- Ņemot vērā augstu inficēšanas riska pakāpi medicīnas personālam, kuriem arī ir ģimenes, esot jāpiedāvā iespēja nedoties mājās, bet izmantot viesnīcas pakalpojumus.
- Šobrīd slimnīcu kapacitāte ir ļoti ierobežota – vajadzīgajā apjomā trūkst individuālās aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu. Ņemot vērā krīzes globālo raksturu, rosina centralizēt aizsardzības līdzekļu iegādi un izdali. Kā arī iesaistīt uzņēmējus, kuri var nodrošināt sejas masku un citu aizsardzības līdzekļu ražošanu lokāli.
- Lai nodrošinātu ārstniecības personāla aizsardzību, kas tiešā veidā atsaucas uz pacientu veselību, rosina rast iespēju un apmaksāt presimptomātisku darbinieku izmeklēšanu, īpaši tiem darbiniekiem, kuri strādā neatliekamās palīdzības un intensīvās terapijas nodaļās.
- Esot būtiski paredzēt iespēju pēc akūtas ārstēšanas nodot pacientu tālākam ārstniecības procesam slimnīcām reģionos. Reģionālās slimnīcas var sniegt lielāku atbalstu medicīnas iestādēm Rīgā, lai lielo slimnīcu noslodze tiktu mazināta un tās būtu gatavas liela skaita pacientu vienlaicīgai uzņemšanai.
- Strauji palielinoties saslimušo skaitam, arī slimnīcu spēja sniegt palīdzību var tikt būtiski ierobežota. Tikai rīkojoties proaktīvi, esot iespējams ierobežot Covid-19 tālāku izplatību. Visas sabiedrības interesēs esot jāizvērtē nepieciešamība ieviest stingrākus karantīnas pasākumus ar mērķi ierobežot cilvēku pārvietošanos, jo, tieši kontaktējoties, notiek inficēšanās.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties jaunajam koronavīrusam Covid-19, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, slēgtas skolas un citas iestādes, arī ieviesti ierobežojumi uz robežām.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti.
Slimnīcas uzreiz pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas ierobežoja pacientu apmeklēšanu, kā arī uzraudzīja, vai pacienti nav bijuši ārzemēs. Tāpat lielākajā daļā slimnīcu samazināta vai pārtraukta plānveida palīdzība, kā arī ambulatorā aprūpe. Vienlaikus slimnīcas ceļ trauksmi par bezatbildīgiem apmeklētājiem.
