Svarīgs atbalsts Covid-19 pandēmijas laikā
2020. gada sākuma visās trijās universitāšu slimnīcās Latvijā uz piecu gadu termiņu ievēlēja neatkarīgas padomes trīs cilvēku sastāvā. Šobrīd pirmajām lielo slimnīcu padomēm aizritējusi nedaudz vairāk kā puse no atvēlētā laika. Kad vēl 2019. gada nogalē tika meklēti padomju locekļi, tā laika veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") skaidroja – padomēm būs jāspēj vadīt pārmaiņas. To locekļiem jāpiemīt ar inovācijām, digitālajiem pakalpojumiem un finanšu vadību saistītām prasmēm.
Tagad, kad aizvadīts pustermiņš, gan slimnīcas, gan pašas padomes un arī pārvaldības eksperti uzskata – šobrīd šāds slimnīcas darbu pārraugošo padomju modelis sevi ir attaisnojis.
Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes locekle Iluta Riekstiņa uzsver – padomes atbalsts bijis ļoti svarīgs Covid-19 pandēmijas laikā, jo ļāvis sadalīt darbus, kas krīzes apstākļos bijis ļoti svarīgi. Proti, padome varējusi fokusēties uz slimnīcas stratēģijas izpildi laikā, kad administrācijai ļoti operatīvi bija jārisina daudzi ar Covid-19 pandēmiju saistītie jautājumi.
"Es teiktu, ka padome šajā brīdī bija ļoti noderīga. Jo padome bija tā, kas turēja šo stratēģijas realizēšanas uzraudzību. Jo vienlaicīgi mēs tiešām apzinājāmies, ka mums no krīzes ir jātiek laukā ar šiem neplānotajiem un ārkārtas apstākļiem, tad šajā brīdī, jā, es teiktu, ka padome tiešām bija noderīga, un mēs turējām šo stratēģisko attīstības virzienu. Mēs noteikti kā slimnīca bijām ieguvēji," saka Riekstiņa.
Gan BKUS padome, gan valde sadarbību vērtē kā labu. Slimnīcas valdes locekle Riekstiņa uzsver, ka lielu lomu spēlē tas, ka padomē līdz ar priekšsēdētāju Katrīni Judovicu un Jekaretinu Stuģi strādā arī Helsinku Universitātes slimnīcas vadītājs Jari Petaja, tas palīdzot daudzos jautājumos. Petajas vadītā Helsinku Universitātes slimnīca esot līdzīgas uzbūves, taču lielāka, tādēļ Petajas papildu pievienotā vērtība esot tieši pieredzes sniegšanā.
BKUS padomes priekšsēdētāja Judovica, vērtējot paveikto, uzsver – šī ir pirmā šāda modeļa slimnīcu padome, tādēļ daudz darba bijis, "iekustinot" jaunizveidoto sistēmu, bez tam līdzšinējais darbs aizvadīts Covid-19 pandēmijas laikā. Ar to saistītie darbi ir arī starp tiem, kurus Judovica izceļ, stāstot par padarīto, padomei nostrādājot pusi no termiņa.
"Mums bija daudz precīzāk un ātri jānoliek tāda fundamentāla struktūra, kas attiecas uz kontroli un uzraudzību, jo lieli līdzekļi gan papildu iepirkumiem, gan papildu investīcijām tika piešķirti. Un pirmais laiks bija uzreiz ķeršanās klāt stratēģijas apstiprināšanai. Mēs iniciējām piecu gadu stratēģijas posmu ar galveno ilgtermiņa mērķi nostiprināt BKUS vadošo lomu gan Latvijā, gan arī iezīmēt starptautiski," saka BKUS padomes priekšsēdētāja.
Stradiņa slimnīcā uzteic stratēģijas izveidi
Savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš padomes un valdes sadarbību vērtē kā lietišķu, konstruktīvu un veiksmīgu. Par galveno darbu līdz šim saucot stratēģijas izveidi. "Mēs esam daudz diskutējuši par daudziem slimnīcas ilgtermiņa attīstības jautājumiem, un tas svarīgākais ir slimnīcas stratēģija līdz 2029. gadam, kas ir tapusi ciešā slimnīcas un valdes sadarbībā."
Muciņš skaidro – stratēģijai būtu jābūt gatavai līdz šī gada nogalei. Līdz ar to kā nākotnes darbus padomei viņš redz šīs stratēģijas ieviešanas uzraudzību un koriģēšanu. Stradiņa slimnīcas padomē kopš tās izveidošanas strādā Juris Lapše, Reinis Ceplis un lietuviešu eksperts Renalds Jurkevičus, kurš ir arī Kauņas slimnīcas ģenerāldirektors un kardiologs. Viņš uzsver – Lietuvā šāda divu soļu valdes un padomes kārtība nav ieviesta. Tādēļ, strādājot slimnīcas vadībā Lietuvā un padomes darbā Latvijā, Jurkevičus varējis abas sistēmas salīdzināt un padomju modeli Latvijā atzīst par labāku.
"Mēs kā padome pārraugam valdi. Valdes darbu, stratēģiju, iepirkumus, budžetu, plānus, atskaites un tā tālāk. Lietuvā, kur mums ir tikai viena soļa menedžmenta sistēma, es kā slimnīcas ģenerāldirektors esmu atbildīgs par stratēģiju, tās ieviešanu un izpildi.
Tas nozīmē, ka es izveidoju stratēģiju un sevi kontrolēju pats – kā es to pildu. Es uzskatu, ka kopumā Latvijā jums ir progresīvāka slimnīcu vadīšanas sistēma," vērtē Jurkevičus.
Viņš uzsver – sadarbība ar valdi ir laba; šobrīd top slimnīcas tuvāko gadu stratēģija un darbs tuvojas noslēgumam. Vaicāts, vai tas, ka Jurkevičus neatrodas Latvijā, netraucē darbam padomē, viņš atbild noraidoši. Tikšanās notiek gan klātienē, gan attālināti, īpaši pandēmijas laikā. Pats klātienē slimnīcā pēdējo reizi bijis jūnijā, taču uzsver – slimnīcas kolēģi tiek aicināti arī pie viņa un pēdējo reizi Kauņā bijuši septembrī. Tas esot liels ieguvums, jo palīdz dalīties pieredzē.
Austrumu slimnīcā uzteic uzrauga lomu
Tikmēr Latvijas lielākās – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas – vadītājs Imants Paeglītis, vērtējot sadarbību ar padomi, saka – Covid-19 pandēmijas laikā liela loma bijusi tam, ka padome varējusi procesu uzraudzīt.
"Padomes funkcija vairāk ir uzraudzības funkcija, un tas arī noteikti notika, arī Covid-19 laikā, un, ņemot vērā to, ka visi šie Covid-19 jautājumi bija jārisina ļoti ātrā tempā, tas bija ļoti noderīgi, ka bija šis skatījums no malas, no padomes puses, kas tomēr varēja novērtēt, vai mēs, valde, ātrumā nepieņemam kādu pārsteidzīgu lēmumu," vērtēja Paeglītis.
Austrumu slimnīcā padomes sastāvā strādā Bērnu slimnīcas vadītājs Valts Ābols, veselības aprūpes nozarē ilglaicīgi strādājošais igauņu ekonomists Erki Molders un padomes priekšsēdētāja arī ar ekonomistes izglītību – Tīna Kukka. Pēc viņas teiktā, darbs Covid-19 pandēmijas laikā bijis ļoti saspringts, taču padomei izdevies darboties efektīvi un paveikti daudzi darbi, kas atstās ilgtermiņa ietekmi arī pēc esošas padomes termiņa pilnvaru beigām.
"Uzreiz pēc stāšanās amatā, bez šīs Covid-19 krīzes risināšanas, mēs arī apstiprinājām šo divu gadu stratēģiju.
Esam diezgan daudz iesaistījušies operatīvajā darbā, esam uzlabojuši iepirkumu vadības sistēmas, esam ieviesuši arī valdes kopējo novērtēšanas politiku, arī noteikuši konkrētus uzdevumus valdes locekļiem, pēc kuriem varam novērtēt.
Mēs esam izstrādājuši virkni ar politikām, kas palīdz uzlabot slimnīcas pārvaldību," stāsta Kukka.
Grafs: Padomes savu darbu ir attaisnojušas
"Padomes uz šo brīdi savu darbu ir attaisnojušas," tā uzskata Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs. Viņš uzsver – šādas padomes virza slimnīcu stratēģisko attīstību un "skatās uz pirkstiem" valdei.
"Tas, kas ir skaidrs – laiks, lai tiešām iedziļinātos stratēģiskajos jautājumos, izskatītu detalizēti budžeta dažādas pozīcijas. Atlasītu valdi, noteiktu valdei mērķus un dienas beigās arī, lai apstiprinātu būtiskākās politikas. Tātad visi šie jautājumi, kurus ir virzījušas šīs trīs padomes, jo tas ir padomes pamata pienākums. Un, apskatoties to intensitāti un Covid-19 laiku, cik daudz padomes visās trijās slimnīcās tikās, diskutēja par stratēģiskās attīstības jautājumiem un, protams, arī, kā palīdzēt atrisināt un saskaņot dažādus iepirkumu darījumus Covid-19 sakarā, tad
es teiktu, ka tās padomes, vismaz šobrīd izskatās – ir attaisnojušas sevi," vērtē Grafs.
Līdztekus labajiem darbiem – kritika
Padomju darbu drīkst vērtēt, un tas jādara slimnīcu kapitāldaļu turētājai – Veselības ministrijai. Ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika izceļ padomju labos darbus, piemēram, investīciju un iepirkumu plānu sistēmu izskatīšanu, kā arī stratēģiju izstrādāšanu un iekšējā audita sistēmu izveidi. Dreika uzskata, ka padomju klātbūtne arī likusi slimnīcu valdēm daudz atbildīgāk pieiet lēmumu pieņemšanai. Taču Dreikas vērtējumā netrūkst arī ļoti daudz kritikas.
"Man ir nācies saskarties ar padomes vēlmi izvairīties pildīt pat tai likumā noteiktās funkcijas. Īpaši attiecībā uz risku izvērtējumu, novēršanu.
Un arī tādiem rīcības algoritmiem, kas prasa ātrumu un lēmumu pieņemšanu, un tādējādi tā atbildība lēmuma pieņemšanā ir pārcelta uz valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvi, un padomes to nav uzņēmušās. Mums ir bijuši gadījumi, kad padomes ir valdes advokāti, nedomājot par valstiskām un stratēģiskām interesēm. Ir vērotas arī situācijas, kur ir jāuzlabo klīnisko universitātes slimnīcu valdes un padomes komunikācija un, es arī teiktu, ka šogad mēs esam saskārušies ar situāciju, kur slimnīcas prognozē zaudējumus. Veselības ministrija noteikti nepārmet to rašanos, taču nav pietiekamas iniciatīvas no padomes puses zaudējumu rašanās iemeslu monitoringā. Tā vēlme ir, ka padomēm ir aktīvāk jāpiedalās un jāsniedz savs pienesums visa veselības sektora jeb resora ietvaros," uzskata Dreika.
Viņa gan cer, ka ministrijas un padomes spēja sastrādāties, vienoties par veicamajiem uzdevumiem uzlabosies padomju darba trešajā gadā.
Līdzšinējos sadarbības negludumus Dreika daļēji noraksta gan uz to, ka padomju sistēma slimnīcās kā tāda ir jauna, gan arī uz to, ka lielākā daļa darba aizvadīts Covid-19 pandēmijas ārkārtējos apstākļos.
Savukārt to, vai attaisnojusies ārzemju ekspertu iesaiste padomēs, Dreika sauc par "diskutējamu jautājumu" – nenoliedzams ieguvums esot pieredzes apmaiņa, taču darbs attālināti, atsevišķos gadījumos trūkstošā izpratne par kādām Latvijas veselības aprūpes sistēmas niansēm, kā arī vēl citas detaļas gan liekot domāt par to, kā rīkoties, meklējot locekļus nākotnes padomēm. Taču, arī skatot sistēmu kopumā, Dreika izceļ – tas, ka slimnīcas, kā arī citas, piemēram, sociālas funkcijas pildošas iestādes ir kapitālsabiedrības, viņasprāt, nav pareizi, jo to mērķis nav naudas pelnīšana, tādēļ viņa uzskata – nākotnē būtu jārisina arī jautājums par šāda veida iestāžu, tostarp slimnīcu, juridiskā statusa maiņu. Bet šobrīd padomju termiņi ir pusē un pilnībā novērtēt to, cik veiksmīgi tās pildījušas ministrijas dotos uzdevumus, varēs, kad pirmais darba cikls jaunizveidotajām struktūrām būs noslēdzies.
