Aivars Lembergs trešdien Ventspils domes vadītāja amatā tika ievēlēts pārliecinoši - par viņu balsoja deviņi no 13 deputātiem, visi „Latvijai un Ventspilij” biedri. Pašam Lembergam pēc ievēlēšanas laika sarunai ar Latvijas Radio diemžēl neatradās, sazvanāmi nebija arī vairāki viņa uzticamie līdzgaitnieki, kas balsoja par Lembergu.
Kā stāsta Reģionu alianses un Reformu partijas deputāts Aivis Landmanis, kurš kopā ar partijas biedru vienīgie balsoja pret Lembergu, sēde pēc viņa ievēlēšanas tā arī neesot oficiāli noslēgta, jo tas būtu jādara jaunievēlētajam mēram, bet Lembergs ar tiesas lēmumu šos pienākumus nevar pildīt.
Uzreiz pēc tam sasaukto ārkārtas sēdi jau vadījis viņa partijas biedrs Jānis Vītoliņš.
„Paradokss jau ir pašā saknē, ka par priekšsēdētāju ievēl deputātu, kurš nedrīkst ne vadīt, ne kā, viņš ir klāt [sēdē], bet turpina vadīt Vītoliņš, kurš kopā ar pieciem kolēģiem ir sasaucis ārkārtas sēdi. (..) Mums ir otrās sēdes audioieraksts, kur Lembergs neatbild uz jautājumu, kas viņam traucē vadīt šo sēdi, esot klāt, un kāpēc netika noslēgta iepriekšējā sēde. Domāju, ka mēs noteikti izskatīsim iespēju par to rakstīt VARAM un Centrālajai vēlēšanu komisijai,” norāda Landmanis.
Jāatgādina, ka tiesā jau ilgu laiku tiek skatīta krimināllieta, kurā Lembergs apsūdzēts par vairākiem likumpārkāpumiem, tostarp kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Kā norāda prokurors Juris Juriss, ar Lemberga ievēlēšanu viņam pirms sešiem gadiem noteiktie amatu ierobežojumi nemainās. „Viņš joprojām, tāpat kā līdz šim, ar tiesas akceptēto lēmumu nedrīkst pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils Brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja amatus.”
Pašvaldību lietu ministrs Edmunds Sprūdžs pērnruden izdeva rīkojumu par Lemberga atstādināšanu no pienākumu pildīšanas, ko Lembergs pārsūdzēja. Tiesa, pēc atkārtotas ievēlēšanas šis Sprūdža rīkojums uz Lembergu vairs neattiecas. Pats Sprūdžs par Lemberga pārvēlēšanu izteikties nevēlējās.
Lembergs Ventspils pašvaldību vada jau kopš 1988.gada. Viņš gan nav vienīgais ilgdzīvotājs lielo pilsētu vadībā. Par Jēkabpils domes priekšsēdētāju nupat jau piekto sasaukumu pēc kārtas ievēlēts Leonīds Salcevičs, Jelgavas domes vadītāja amatā atkārtoti ievēlēts Andris Rāviņš, Rēzeknē - Aleksandrs Bartaševičs. Rīt vadību vēlēs Rīgas, Valmieras un Jūrmalas domē, mēri jāievēlē arī Daugavpilī un Liepājā, un arī vairāku šo pilsētu vadītāji savus krēslus, visticamāk, saglabās.
Politologs Jānis Ikstens vērtē, ka tam galvenokārt ir divi iemesli. „Pirmais iemesls ir tāds, ka šo pilsētu vadītāji ir atradušies pie varas laikā, kad norisinājusies Latvijas atkopšanās no ļoti dziļas ekonomiskās krīzes. Cilvēki ir izjutuši kaut kādu uzlabošanos, un šāda ekonomiskā uzlabošanās, kā parāda arī pētījumi par citām valstīm, palīdz noturēties pie varas tiem, kuri tajā brīdī ir pozīcijā.”
Savukārt otrs iemesls, politologa ieskatā, ir noplicinātā politiskā elite un sāncensības trūkums vietējā līmenī.
