Pēc viņa teiktā, arī Latvijas lielās pilsētas saskaras ar darbaspēka trūkumu, un pašvaldības meklē iespējas, kā maksimāli efektīvi piesaistīt darba rokas, risināt mobilitātes un citus jautājumus. "Bet šobrīd šī problemātika ir ļoti izteikta lielajās pilsētās," atzina Valainis.
Viņaprāt, svarīgi būtu mainīt Nodarbinātības valsts aģentūras darbību, darbaspēka apmācībā vairāk vēršot uzmanību uz katras lielās Latvijas pilsētas individuālajām vajadzībām, kas pašlaik netiek nodrošinātas.
"'Ļoti būtiski būtu uzlabojumi tieši plānošanas ziņā. Pilsētas mums ir ļoti atšķirīgas, tās savā veidā kļūst arvien unikālākas ar savām attīstības stratēģijām.
Un nav tā, ka visām pilsētām vajag metinātājus. Tos vajag konkrētām pilsētām un konkrētiem reģioniem. Citur attīstās citas nozares, un tur ir cita specifika," teica Valainis.
Vēl, viņaprāt, būtu jāiesaista tehnikumi noteiktu profesiju apguvē, kas pašlaik nenotiekot. "Pēc iespējas ātrāk jāmēģina tas darba ņēmējs savest kopā ar darba devēju," sprieda asociācijas vadītājs.
Tāpat liela problēma Latvijā ir mājokļu nepieejamība. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valstī uzbūvēti 2% jauni daudzdzīvokļu nami, kas pārsvarā uzcelti Rīgā un Jūrmalā. "Pārējā Latvijā mēs redzam izteiktu pieprasījumu pēc īres namiem," sacīja asociācijas vadītājs.
Pēc viņa teiktā, pilsētas ir apņēmušās tuvāko gadu laikā izveidot teju 2000 jaunas darbavietas. "Ja šajā periodā netiks risināts mājokļa jautājums, tad tiem cilvēkiem būs ļoti grūti nodrošināt normālus darba apstākļus, jo tā pieejamība šobrīd ir sliktā līmenī," sacīja Valainis.
Viņš atzina, ka ir pašvaldības, piemēram, Valmiera, kur īres nami tiek celti par pašvaldības naudu. Taču tas atstāj lielu slogu uz pašvaldības budžetu un ietekmē attīstību.
Tādēļ īres namu celšanai ir nepieciešams valsts atbalsts, un pašlaik kopā ar Ekonomikas ministriju tiek meklēti risinājumi.
"Mēs jau to vairākus gadus esam aktualizējuši, par īres namu būvniecību," sacīja Valainis.
Pēc viņa teiktā: ja cilvēks no laukiem pārceļas uz pilsētu, bet viņam nav pastāvīgas dzīvesvietas, tad "nākamā pietura cilvēkam jau ir brauciens ārpus Latvijas".
"Šobrīd mēs redzam šo kā vienu no lielākajām problēmām, ko gribam ļoti strauji risināt. Ja radīsies šīs jaunās darbavietas, pieprasījums būs, cilvēki brauks. Viņiem ir jābūt vietai, kur dzīvot," teica Valainis.
