Dienas notikumu apskats

Alepo bombardēšana pārtraukta; ANO vēl nesniedz humāno palīdzību

Dienas notikumu apskats

Vaksts kontrole kritiska par "Citadeles bankas" pārdošanas procesu

Lielo kapu tramvajs: Īpašnieki iebilst būvniecībai vajadzīgo zemju atsavināšanai

Lielo kapu tramvajs: Īpašnieki iebilst būvniecībai vajadzīgo zemju atsavināšanai

Skanstes tramvaja ielu sarkanajās līnijās esošo zemes gabalu īpašnieki jau saņēmuši vēstules no Rīgas domes saistībā ar īpašumu atsavināšanu. Daļa īpašnieku pagaidām zemes gabalu atsavināšanai piekrist nevēlas, pašvaldībai pārmetot sabiedriskās apspriešanas trūkumu un iespējamu kultūrvēstures mantojuma izpostīšanu.

46 juridiskām un fiziskām personām, kam īpašums atrodas plānotā Skanstes tramvaja ielu sarkanajās līnijās, jau 7. oktobrī Rīgas dome izsūtījusi paziņojumu par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu un atlīdzības noteikšanu. Īpašnieki pārsteigti, ka vēstules izsūtītas vēl pirms pašas Rīgas domes ārkārtas sēdes 11. oktobrī, kurā deputāti ar 34 balsīm "par" un 15 "pret" atbalstīja Skanstes tramvaja līnijas projekta attīstību.

Vienam no vēstuli saņēmušajiem īpašniekiem Jurim Vītolam zemes gabalā Senču ielā 6 atrodas nomas telpas, kurās darbojas kāds uzņēmums, savukārt atsavināta tiktu izveidotā stāvvieta.

„No cilvēciskā viedokļa saprotu, ka pilsētai ir jāattīstās, un sarkanās līnijas uz mana zemes gabala ir un te it kā pienāktos veidot kādreiz transporta koridoru, bet man kā īpašniekam nav pieņemams veids, kā tas tiek darīts,” neapmierinātību neslēpj Vītols.

„Man personīgi nav izprotams, kāpēc šis ceļš būtu pats efektīvākais Rīgas pilsētas attīstībai: kādā veidā ar šo ceļu mēs varam samazināt izmešus, kādā veidā mēs varam ar šo maršrutu saglabāt kultūrvēstures mantojumu.

Ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, un viss process, kas šobrīd notiek ap Skanstes tramvaja ceļu, ir kārtīgā noslēpumu plīvurā tīts,” saka Vītols.

Viņš apstiprina, ka īpašnieki arī savstarpēji ir sazinājušies un šobrīd pašvaldības aicinājumam par zemes gabalu atsavināšanu nepiekritīs, kamēr Rīgas dome neveiks kādu sabiedrisko apspriešanu.

„Mums jau nav daudz iespēju, bet mēs pagaidām iebilstam šai pārdošanai, kamēr neesam sapratuši šī projekta patiesos mērķus un nepieciešamību.

Vienīgie, kas pagaidām ir pateikuši, ka Skanstes tramvaja līnija būtu nepieciešama, ir Rīgas Domes vadība un "Rīgas satiksme". Es neesmu dzirdējis nevienu citu, kas teiktu, ka šis projekts atrisinās pilsētas attīstības dokumentos minētos mērķus,” norāda Vītols.

Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs skaidro, ka atsavināmo īpašumu skaits ir mazāks par 46, bet dažiem no tiem ir vairāki īpašnieki. Ja zemesgabals vai kāda ēkas daļa atrodas ielu sarkanajās līnijās, tad īpašniekam ir jābūt gatavam, ka pašvaldība vai valsts var piedāvāt atsavināt šo īpašumu, uzsver Burovs.

Ja īpašnieks atsakās, tad viņam var piemērot likumu par īpašuma atsavināšanu valsts vai pašvaldības vajadzībām. „Mēs uzrakstījām vēstuli, lai saprastu, cik no šiem īpašniekiem ir gatavi pārdot [zemi]. Tad mēs taisām aptuvenu zemes vērtības noteikšanu un skatāmies, cik tas izmaksā pilsētai – iegādāties šo īpašumu,” norāda Burovs.

„Ja mums pasaka „nē”, tad ir jārēķinās, ka ar piespiedu atsavināšanu aiziet kādi divi gadi. (..) Tikai tāpēc mēs sākam savlaicīgi – ja naudu piešķirs, tad realizācijas gads būs 2021. un 2022. gads,” norāda Burovs.

Viņš norādīja, ka šobrīd zināms, ka vienā no īpašumiem nepieciešams nojaukt arī ēku. Savukārt apvienība "Lielo kapu draugi" portālā manabalss.lv vakar iesniegusi arī atklāto vēstuli Latvijas amatpersonām, kurā pieprasīts nekavējoties apturēt Skanstes tramvaja līnijas projekta īstenošanu. Iniciatīvu pagaidām parakstījuši vairāk nekā 500 iedzīvotāju.

Jau ziņots, ka Rīgas domes iecerētā jaunā tramvaja līnija sāksies pie Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojuma un tālāk, virzienā uz ziemeļiem, sasniegs Skanstes ielu, daļu maršruta būvējot cauri kapiem. Līnijas izbūve skars vienu kapliču, skaidroja dome.

Pret tramvaja līnijas izbūvi ir Lielo kapu draugu kopa, kas novērojusi, ka Skanstes ielas apgabalā nedzīvo vairāk par diviem tūkstošiem cilvēku.

Pašreiz par kapu apsaimniekošanu atbild Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca, taču gan baznīca, gan Rīgas dome ir vienisprātis, ka kapiem jāpāriet pašvaldības īpašumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti