Ministrs LTV “Rīta panorāmai” norādīja, ka iepriekš nedēļas nogalēs un brīvdienās vakcinācijas tempi bijuši vēl lēnāki un normāli būtu vakcinēti vien daži simti cilvēku, bet Lieldienu brīvdienās vakcinēti aptuveni 7000 cilvēku, un gandrīz visi no viņiem potes saņēma lielajos vakcinācijas centros.
Lielo centru pirmais uznāciens vērtējams pozitīvi, tie gatavības pārbaudi izturēja, visiem viss skaidrs, un centri būs gatavi darbam, kad Latvijā būs piegādāts lielāks vakcīnu skaits, pauda Pavļuts.
Ministrs arī atzina, ka vakcinācijas process saskārās ar līdz šim nesastaptu problēmu – daudzi cilvēki,
vairāk nekā puse, pat līdz 2/3 no uzaicinātajiem cilvēkiem atteicās no vakcīnas brīvdienās un atteicās no vakcinācijas tieši ar “AstraZeneca” vakcīnu, pret kuru valda liela skepse.
Pavļuts norādīja, ka, reaģējot uz šo situāciju, ministrija strauji rīkojās un atvēra nākamās prioritārās grupas – no 3. aprīļa vakcīnas var saņemt slimu bērnu ģimenes locekļu un smagi slimo aprūpētāju apakšgrupas, savukārt no 4. aprīļa vakcīnas pieejamas senioriem no 60 gadu vecuma.
Ministrs atzina, ka uz lielajiem vakcinācijas centriem apzināti bija novirzītas “AstraZeneca” vakcīnas, kuru loģistika un uzglabāšana ir vienkāršāka.
Lielie vakcinācijas centri turpinās strādāt vēl divas dienas. 6.aprīlī darbu turpina seši vakcinācijas centri, bet 7.aprīlī strādās 11 masu vakcinācijas centri. Abās dienās divi centri strādās Rīgā un pārējie ārpus Rīgas.
Savukārt ģimenes ārstu praksēm un medicīnas iestādēm jau nogādāti 40 000 arī “Moderna” un “AstraZeneca” vakcīnu, un šonedēļ pirmo reizi ir situācija, kad mediķiem ir piegādāts viss pieprasītais vakcīnu apjoms, norādīja ministrs.
Latvija saņēmusi ražotāja “Pfizer” vakcīnas piegādi – 10 530 devas. Visas saņemtās vakcīnu devas tiks novirzītas vakcinācijas veikšanai līdzšinējās prioritārajās grupās – gan kā pirmās, gan jau otrās devas, informēja Veselības ministrija.
Saņemtās vakcīnas var tikt izmantotas atvērto prioritāro grupu iedzīvotājiem – senioriem vecumā virs 60 gadiem, iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām, personām, kuras vienā mājsaimniecībā aprūpē hroniski slimus bērnus un bērnus ar imūnsupresiju, personas, kuras mājās aprūpē smagi slimas personas, veselības aprūpes darbiniekiem, ilgstošas sociālās aprūpes centru darbiniekiem.
Ģimenes ārsti un vakcinācijas kabineti medicīnas iestādēs var ķerties pie darba, un Pavļuts prognozēja, ka šonedēļ pārsniegs iepriekšējos vakcinēto skaita rekordus.
Pašlaik ar esošajām vakcinācijas jaudām var potēt 50 000 cilvēku nedēļā, neiesaistot vakcinācijas centrus, un tie varētu darbu atsākt aprīļa beigās, kad gaidāmas lielākas vakcīnu piegādes, maijā un jūnijā šie centri varētu darboties nepārtraukti, iespējams, ar kādām īsam tehnoloģiskām pauzēm, stāstīja ministrs.
Savukārt brīvo rindu, kurā vakcīnas varētu saņemt jebkurš gribētājs, pagaidām neieviesīs. Pavļuts norādīja, ka negribētu redzēt, ka sirmgalvji stāv lietū un sniegā, gaidot vakcīnas.
Pavļuts intervijā Latvijas Radio atklāja, ka eksperiments varētu notikt kādā lielajā vakcinācijas centrā Rīgā, kur rindā varētu gaidīt kādas prioritārās grupas pārstāvji – pacienti ar hroniskajām slimībām vai kādas citas grupas pārstāvji, kuri nav pieteikušies vakcīnai un kuri varēs nākt un rindas kārtībā saņemt poti. Par šādu iespēju ministrija informēs atsevišķi.
Taču viņš uzsvēra, ka pašlaik galvenais ir prioritāro grupu vakcinēšana, un runāt par visu gribētāju potēšanu pagaidām ir pāragri.
Bet vēlākais nākamajā pirmdienā plānots atvērt nākamo prioritāro grupu un vakcīnas varēs sākt saņemt pedagogi, solīja ministrs. Viņš arī pauda cerību, ka visai drīz varēs nonākt pie visas sabiedrības vakcinācijas.
Vakcinācijas biroja pārstāve Agnese Strazda procesu vērtēja kā izdevušos, tomēr priekšdienām ir gūtas mācības.
“Tā gūtā atziņa ir tāda, ka mums iespējams savlaicīgāk pirms brīvdienu vakcinācijas, ja tāda ir plānota, ir jānodrošina īsziņu izsūtīšana iedzīvotājiem. Tāpat būtiska atziņa ir, ka ir jāstiprina arī tālruņa līniju kapacitāte. Un tas, ko mēs vēl pārliecinājāmies – šī informācija par iedzīvotājiem, kuriem bija nepieciešams papildu nosūtījums no ģimenes ārsta. Šeit mēs secinām, ka viens ir – vēl lielāka ģimenes ārsta uzmanība jāvelta un, iespējams, ka arī centralizēti iedzīvotājiem jāsūta ir atgādinājums,” sacīja Strazda.
Sociālajos tīklos izskanējusi informācija, ka pie atsevišķiem centriem veidojusies arī neoficiāla dzīvā rinda, un cilvēki vakcīnu varējuši saņemt pat tad, ja nav bijuši nekādā prioritāri vakcinējamo sarakstā.
Strazda gan noliedza šādu rindu apzinātu veidošanu un plašāk šo jautājumu nekomentēja, bet norādīja - ja šādas situācijas ir bijušas, tad iedzīvotājiem pašiem jāapzinās nozīme tam, lai viss vakcinācijas process noritētu godīgi.
Tikmēr Latvijas Radio uzrunājis Ievu, kura 5. aprīlī saņēma vakcīnu pret Covid-19, lai arī nav prioritāri vakcinējamo sarakstā. Poti viņa saņēma “Atta” centrā, un tas noticis raiti.
“Mans puisis uzrakstīja ziņu, ka viņš ir dabūjis vakcīnu un vai es arī negribu. Es teicu “Jā”. Viņš man atbrauca pakaļ un aizveda līdz vakcinācijas centram. Es gāju iekšā. Pie durvīm bija apsargs, kurš izmērīja temperatūru un lūdza nodezinficēt rokas. Iegāju tālāk iekšā centrā. Bija ļoti maz cilvēku tur. Piegāju pie pirmā galdiņa. Prasīju, vai ir iespējams vakcinēties. Man paprasīja, vai man ir nosūtījums, es teicu, ka nav. Tā sieviete paskatījās uz zāli, un tur bija vairāki brīvi galdiņi, un teica: jā, tur ir brīvs galdiņš, tur var iet. Tā arī tas viss notika. Ļoti raiti un ātri. Piegāju pie galdiņa.
Tur paņēma visus manus datus, tālāk pie nākamā galdiņa mani savakcinēja, un tas aizņēma divas minūtes. Un tur nebija ne rindu, ne cilvēku.”
Vairākos masu vakcinācijas punktos, tostarp arī “Atta” centrā, vakcināciju nodrošināja Veselības centru apvienības speciālisti. Apvienības valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa stāstīja – atsevišķi cilvēki ārpuskārtas vakcīnu varētu būt saņēmuši, bet tas bijis vakarā, lai nezaudētu nevienu devu.
“Gluži noteikti tā nebija. Tas ir pārspīlējums. Pirms pulksten 17.00 bija palikušas dažas devas un ir uzstādījums, ka visas devas ir jāizvakcinē un tika izvakcinēti papildus cilvēki, kuri nebija pierakstījušies. Tas nav daudz,” stāstīja Lapiņa.
Kopumā vakcinācijas procesu Lapiņa vērtēja kā izdevušos, savukārt kā galvenās problēmas minēja zvanu centra kapacitātes nepietiekamību. Jāatgādina – paredzēts, ka pedagogu vakcināciju uzsāks ne vēlāk kā nākamajā pirmdienā.
KONTEKSTS:
Aizvadītās nedēļas nogalē, kā arī pirmdien, 5. aprīlī, turpinājās iedzīvotāju vakcinācija visās atvērtajās prioritārajās grupās. Lieldienu brīvdienās vakcinācijas gaitu nodrošināja liela mēroga vakcinācijas centri. Kopumā Latvijā šobrīd vismaz vienu vakcīnu saņēmuši 121 868 cilvēki, kas veido gandrīz 8% no pieaugušajiem iedzīvotājiem.
Latvijā plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus pārējos sabiedrības locekļus, kas vakcīnu nav saņēmuši iepriekš.
