2004. gadā, kad Baltijas valstis iestājās ES, par citu ES un EFTA valstu pilsoņiem kļuvuši 334 Latvijas pilsoņi. Kopš tā laikā viņu skaits turpināja augt un 2017. gadā sasniedzis 2167.
Lielākais kāpums bija fiksēts Lielbritānijā pēc tam, kad valsts iedzīvotāji 2016. gada jūnijā referendumā atbalstījuši izstāšanos no ES.
2016. gadā Lielbritānijā naturalizējusies 499 cilvēki, bet 2017. gadā – 882. Savukārt 2004. gadā tādu bija vien 50, bet kopumā nākamajos gados vidēji gadā naturalizējās no 200 līdz aptuveni 400.
Nevienā citā ES vai EFTA valstī naturalizējušos Latvijas pilsoņu skaits tik strauji nepieauga, liecina Eurostat apkopotie dati no valstu migrācijas dienestiem.
Vācijā pilsonību ieguvušo Latvijas pilsoņu skaits pēdējo piecus gadu laikā ir samērā stabils un ir aptuveni 250 cilvēki gadā.
Neliels kāpums fiksēts Īrijā – no 379 cilvēkiem 2016. gadā līdz 392 cilvēkiem 2017. gadā. Zviedrijā būtiskas izmaiņas 2015.-2017. gados nav novērotās – šajā valstī vidēji gadā naturalizējas 200 cilvēki.
Šīs četras valstis laika posmā no 2004. līdz 2017. gadam naturalizēja visvairāk Latvijas pilsoņu. Lielbritānijā naturalizējušies 3399 cilvēki, Vācijā - 2674, Īrijā - 1647, Zviedrijā - 537.
Kopumā šajā laika posmā naturalizācijas kārtībā citās ES un EFTA valstīs pilsonību ieguvuši 11 920 Latvijas pilsoņi.
