Skaļie virsraksti, ka tautieši paverdzina savējos Anglijā, pazuduši no ziņu virsrakstiem. Taču policija gan tur, gan te darbu turpina.
Un uz darbu turpina iet arī paverdzinātie. Neviens no desmit mūsdienu verdzībā nokļuvušajiem nav atgriezies Latvijā. Visi turpina strādāt Anglijā. Un ir apmierināti. Šāds pavērsies neizbrīna Latvijas puses izmeklētājus.
"Nelegālais sākās brīdī, kad starpnieki bija atņēmuši banku kartes, dokumentus un turēja viņus īsā pavadā. Bija valodas barjera, likumu nezināšana, viņi nevērsās tiesībsargājošās iestādēs. Tā kā darbs ir legāls, personas vēlējās palikt Lielbritānijā," stāsta Valsts policijas Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks Armands Lubarts.
Taču izmeklēšana turpinās, jo paverdzinātāji šādā īsā pavadā tautiešus bija turējuši jau vairākus gadus un cietuši ne tikai šie desmit cilvēki, bet daudz vairāk.
Cietušie ir gan no Pierīgas, gan Tukuma un Jūrmalas. Daudzi no viņiem šo gadu laikā jau atgriezušies mājās, Latvijā. Bet atsakās kriminālprocesā nokļūt cietušā statusā.
"Daļa tiek apzināti. Un daļa sevi negrib atzīt par cietušiem. Tā ir tāda mentāla lieta. Vīrieši labāk uzskata, ka ir apkrāpti un piemānīti, piemuļķoti, bet neuzskatīs, ka ir cietuši no verdzības," teica Lubarts.
To apliecina arī organizācija, kas cilvēktirdzniecības un paverdzināšanas upuriem sniedz atbalstu Latvijā. Vīrieši pēc palīdzības nevēršas. Pārsvarā to dara sievietes, kuru dzīve nabadzībā un vecāku alkoholismā bijusi kā tramplīns tam, kas noticis tagad.
"Visbiežāk šī cilvēktirdzniecības epizode ir pēdējais piliens, pēc kā viņi dabū šo palīdzību. Visbiežāk jau ir pieredze bērnībā. Nāk no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Speciālām skolām.
Pieredze ir tik traģiska, ka pat speciālistam ir grūti noklausīties," atzīst biedrības "Patvērums "Drošā māja"" psiholoģe Guna Geikina.
Notikušais Lielbritānijā nav nekas unikāls. Atņemti dokumenti, nauda un iespēja kādam par to paziņot - tieši šāda ir modernās vergturības seja.
"Daudz apjomīgāka operācija šī gada sākumā notika Kopenhāgenā. Un tā ieguva nosaukumu ''Lapseņu pūznis''. Mēs tā nosaucām to operāciju, jo izmeklēšana gan sākās kā parastas laupīšanas izmeklēšana, bet, dziļāk ejot, rumāņi visās epizodēs nāca kā lapsenes laukā no šīs lietas. Bija sajūta, ka esam ielikuši roku lapseņu pūznī," atklāj Kopenhāgenas policijas pārvaldes inspektors Anderss Morville.
Operācijas noslēgumā piedalījās 380 policisti. Tika arestēti 98 rumāņi. 22 atzīti par cietušiem, bet vēl vairāki simti cietušo tika apzināti vēlāk Rumānijā.
Arī šiem cilvēkiem solīja labu darbu un lielu algu. Bet tikai līdz brīdim, kad tika nokārtoti dokumenti un saņemtas banku kartes.
"Viņi paši tika aizvesti uz laukiem, bet organizatori sāka izmantot iegūtos datus, pērkot dārgas lietas, piemēram, sadzīves tehniku, dārgus pulksteņus, drēbes, īrējot ekskluzīvas mašīnas. Ir simtiem cietušo šajā lietā," atzina Morville.
Padoms ir vienkāršs – izvērtēt darba piedāvājumu, vēl mājās esot. Ja mazizglītotam cilvēkam sola milzu algu, tas jau ir aizdomīgi. Bet, ja gadījies nonākt gūstā, vienkārši jābēg. Kā filmās.
Par to, cik daudzi cilvēki Eiropā joprojām tiek turēti mūsdienu verdzībā, ziņu nav. Taču arī Latvijas policija aizvien biežāk saņem zvanus, ka Īrijā vai Anglijā dzīvojošie radi aizdomīgi ilgi nezvana.
