Viņa norādīja, ka automātos varēs iemest nelielu atkritumu daļu, tāpat arī, viņasprāt, cilvēki nebūs tik cītīgi, lai visas pudeles izmazgātu un aiznestu līdz automātam.
"Es esmu pret dārgajiem automātiem, kas novecos.
Tā vietā vajadzētu savākt mūsu labākos prātus un izdomāt, kā apstrādāt visus sintētiskos polimērus," teica Jaunzeme.
Vēl viņa ieminējās par to, ka cilvēki uz veikaliem pēc produktiem varētu doties ar saviem traukiem, tādējādi klienti tiktu apkalpoti divās plūsmās - pie dzērieniem, maksājot dārgāk, tiktu arī tie, kuriem savu trauku nav.
Viņai iebilda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība), norādot, ka jaunas sistēmas izstrāde prasītu vēl desmit gadus. Viņš norādīja, ka vēl diskutējams ir jautājums par to, cik daudz tiks izvietots automātu un cik vietās atkritumus vāks manuāli.
Arī Latvijas Universitātes pētnieks, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga norādīja, ka
depozīta sistēma palīdzētu tikt galā vismaz ar noteiktu atkritumu daļu.
Savukārt Pasaules dabas fonda pārstāve, vides žurnāliste Elīna Kolāte norādīja, ka depozīta sistēmas ieviešanas gadījumā dzēriens sadārdzinātos par 15 centiem, kas liktu cilvēkam divreiz padomāt, vai viņam šo dzērienu pudelē vajag. Viņa uzsvēra, ka pirmkārt vispār vajag domāt par atkritumu radīšanu mazākā apjomā.
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis (Zaļo un zemnieku savienība) uzsvēra, ka 30 miljonu eiro samaksa par to, ka tiks savākti 2,5% no visiem atkritumiem, ir pārāk liela cena.
Arnītis, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs teica, ka labāk vajadzētu domāt par to, kā uzlabot esošo dalīto atkritumu savākšanas sistēmu. Simanovčs norādīja, ka inovācija būtu, ja atkritumus uz šķirošanas letes pāršķirotu roboti, kas spēj atšķirt dažādus plastmasas veidus labāk nekā cilvēks.
"Tā ir nākotne," viņš uzsvēra.
Gerhards norādīja, ka iepriekš minētie 30 miljoni eiro visi nebūs no Latvijas budžeta, tādēļ nevar runāt par to, ka tos novirzītu kādai citai aktivitātei. Tāpat viņš norādīja, ka tajās valstīs, kurās ir depozīta sistēma, atkritumus šķirojot 90% cilvēku.
KONTEKSTS:
Atkritumu depozīta sistēmas ieviešana pašlaik atkal ir piebremzēta, jo pret to iebilda Zemkopības ministrija.
Depozīta sistēma galvenokārt attieksies uz dzērieniem, kuru cenas veikalos varētu pieaugt par 15 centiem, no kuriem 10 pircējs saņemtu atpakaļ par iepakojuma nodošanu. Līdz ar jauno sistēmu iecerēts, ka pārstrādei tiks savākti 90% stikla un plastmasas pudeļu un skārdeņu.
Jau 2018.gada janvārī koalīcijas partijas konceptuāli atbalstīja iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Savukārt aprīļa sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi Valsts kancelejā attiecīgo likumprojektu. Plānots, ka depozīta sistēmas piemērošana Latvijā tiks uzsākta no 2020.gada 1.janvāra.
Pret ieceri gan iebilst Zemkopības ministrija, kuras argumentācija ir teju identiska kā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, kas arī iepriekš visasāk iestājusies pret taras depozītu, ziņoja LTV raidījums "De facto".
