Dienas notikumu apskats

Stoltenbergs: NATO izaicinājumi – normālas attiecības ar Krieviju un «Daīš» sagraušana

Dienas notikumu apskats

Stambulas terorakta īstenotājs - iespējams, no Centrālāzijas vai Ziemeļkaukāza

Nav pamata Mediju pamatnostādņu atcelšanai

Lielās pilsētas nemierā ar mediju politikas pamatnostādnēm; ministrija kritiku noraida

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicina atcelt novembrī valdībā pieņemtās Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam. Asociācijas neapmierinātību raisījis par mediju politiku atbildīgās Kultūras ministrijas (KM) darba grupas veikums saistībā ar pašvaldību un citu publisko personu informatīvo izdevumu nepiedalīšanos reklāmas tirgū.

Asociācijā uzskata, ka KM darba grupā, kurā tostarp apsprieda pašvaldību sabiedrisko attiecību izdevumu darbību, notikuši būtiski demokrātijas principu pārkāpumi. Proti, ignorēts LLPA un citu dalībnieku viedoklis darba grupas gala ziņojumā, līdz ar to valdībā pieņemtās mediju politikas pamatnostādnes būtu jāatceļ. KM gan šiem apgalvojumiem nepiekrīt. 

Lembergs nemierā ar procedūru

LLPA nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (Zaļo un zemnieku savienība), kultūras ministrei Dacei Melbārdei (Nacionālā apvienība), visām Saeimas frakcijām un citām amatpersonām, aicinot atcelt pieņemtās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam.

LLPA prezidenta un no Ventspils mēra amata pienākumu pildīšanas atstādinātā Aivara Lemberga parakstītajā vēstulē uzsvērta asociācijas un citu dalībnieku viedokļa ignorēšana darba grupas gala ziņojumā par pašvaldību informatīvo izdevumu darbību.

Vēstulē norāda uz ministrijas ierēdņu "atbildību par pieļauto patvaļu un Ministru kabineta maldināšanu, kas esot izraisījis smagas sekas – pieņemot nepamatotu dokumentu" – Mediju politikas pamatnostādnes.

Raidījumā "Pēcpusdiena" Lembergs lielāko neapmierinātību pauda tieši par darba grupas gala ziņojuma pieņemšanas procedūru.

"Mēs uzskatām, ka darba grupa tāpēc jau ir radīta, tur vajadzētu būt balsojumam, varēja balsot par, varēja balsot pret, varēja pielikt klāt savu īpašo viedokli un tad uz Ministru kabinetu jau nāktu dokumenta projekts, kurā būtu redzams, kas piedalījās dokumenta izstrādē. Dažādi viedokļi, ne tikai personīgais [KM Mediju politikas nodaļas vadītāja Roberta] Putņa kunga viedoklis," uzsver Lembergs.

Dokumenti

LLPA par mediju politiku.doc

Lejuplādēt

43.95 KB

LLPA vērš uzmanību, ka darba grupas pieņemtais gala ziņojums nav atzīstams par dokumentu ar juridisku spēku. Līdz ar to arī Ministru kabineta rīkojums “Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” būtu atceļams, uzskata asociācijā.

KM: Asociācijas pārmetumi nepamatoti 

Savukārt Kultūras ministrija (KM) Lsm.lv norādīja, ka LLPA prasība ir nepamatota,

jo pašvaldību pārstāvji piedalījās 2016.gada februārī izveidotajā darba grupā, kurā varēja izteikt savus priekšlikumus par pašvaldību un citu publisko personu informatīvo izdevumu nepiedalīšanos reklāmas tirgū un sabiedrības informēšanas pienākuma īstenošanu.

KM skaidro, ka LLPA 2016.gada 19.augustā ir sniegusi elektronisku saskaņojumu pamatnostādņu īstenošanas plānam, tādējādi arī LLPA ir apliecinājusi savu atbalstu gan darba grupas gala ziņojumam, gan Mediju politikas pamatnostādnēm un plānam.

KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Putnis Latvijas Radio uzsver, ka pamatnostādnes pieņemtas saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rulli, ko arī Pašvaldību savienība ir apstiprinājusi.

Viņš uzsver, ka KM nekad neesot virzījusi darba grupas gala ziņojumu, par kuru ir Lielo pilsētu asociācijas iebildes, kā daļu no Mediju politikas pamatnostādnēm.

"Procesu risināt pašvaldību izdevumu problēmu darba grupas formātā un Mediju politikas pamatnostādnes sasaistīja Latvijas Pašvaldību savienība un Lielo pilsētu asociācija, definējot savas prasības to darīt Ministru kabineta komitejā. Tas arī tika izdarīts. Šāds ir Ministru kabineta komitejas protokola lēmums kā uzdevums KM veikt šo sasaisti starp abiem dokumentiem, kas sākotnēji nemaz nebija plānota," teica Putnis.

Neredz pamatu atcelt lēmumu

Ministru prezidenta Kučinska runasvīrs Andrejs Vaivars Lsm.lv norādīja, ka asociācijas vēstule nodota izvērtēšanai atbildīgajai KM.

"Tas ir jāizvērtē Kultūras ministrijai, bet šis lēmums pirms tam tika apspriests gan koalīcijā sadarbības padomē, gan arī daudzu organizāciju pārstāvji devās pie kultūras ministres, lai par to runātu. Tāpēc šobrīd nevar teikt, ka šis jautājums netika pietiekami izvērtēts, pirms tas nonāca valdības dienaskārtībā," teica Vaivars.

Premjers nepiekrīt asociācijas vēstulē paustajam par Ministru kabineta maldināšanu, teica Vaivars - norādot, ka valdība ir pieņēmusi attiecīgo lēmumu un nav likumīga pamata to atcelt.

Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Inga Spriņģe atzina, ka problēma slēpjoties gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kas uztrauc lielās pilsētas mērus, kuri ilgu laiku atrodas amatos.

Viņus uztrauc paredzētie ierobežojumi izvietot reklāmas pašvaldības medijos. Par piemēru viņa minēja Lembergu, kurš Ventspils pašvaldības preses izdevumos „gozējas” dažādos izpildījumos.

Jau ziņots, ka 8. novembra valdības sēdē bez diskusijām apstiprināja divus gadus tapušās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes. Tās apstiprināja par spīti Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iepriekš izteiktajām iebildēm.

ZZS un pašvaldības iepriekš bija paudušas neapmierinātību ar plāniem aizliegt komercreklāmas pašvaldību sabiedrisko attiecību izdevumos. Tobrīd kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka ZZS un tās pārstāvēto pašvaldību, jo īpaši Ventspils, viedoklis ietverts atsevišķā sadaļā.

Lai gan tiek uzsvērts, ka jaunie dokumenti veicinās mediju daudzveidību un stiprinās sabiedriskos medijus, pašlaik neatrisināti ir divi būtiski jautājumi – kur tam ņems nepieciešamo naudu, kā arī - vai un kā tiks ierobežota pašvaldību izdevējdarbība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti