Pašlaik saskaņā ar Dzīvokļu īpašumu likumu divi populārākie veidi, kā īpašnieki pieņem lēmumus par savu namu nākotni, ir kopsapulces klātienē vai ar aptauju starpniecību, kad vēlmes tiek paustas, piemēram, ar lapiņām mājas vecākā pastkastītē.
Lielākajās pilsētās māju pārvaldnieki ieviesuši modernas elektroniskās sistēmas, kur var redzēt rēķinu informāciju un mājā paveikto, taču jautājumu izlemšana tādās vēl īsti legāla nav. Tādēļ Lielo pilsētu asociācija iecerējusi vērsties pie likumdevēja, lai arī nopietnās lietas varētu lemt elektroniski.
"Visi lieto datorus un internetu. Tas varētu būt viens no nākotnes punktiem, ka, izmantojot kaut kādas sistēmas, tāda jau pastāv Jelgavā, var pieņemt lēmumus internetā. Taču, lai varētu pieņemt lielos lēmumus, tā vēl ir jāizrunā likumos, lai varētu to pieņemt leģitīmi," stāsta asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.
Viņš norāda, ka nereti dzīvokļu saimnieki ir izbraukuši, un tas apgūtina lēmumu pieņemšanu, jo vēl aizvien prasība visiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem ir jāsavācas pagalmos.
Viņš pauž, ka Lielo pilsētu asociācija ir izveidojusi darba grupu, lai identificētu problēmas ātrāku lēmumu pieņemšanai daudzdzīvokļu namos. Valainis arī pārmet ministrijām, ka tās neredz ikdienas praktiskās lietas.
Latvijas lielākais māju apsaimniekotājs pašvaldības uzņēmums «Rīgas namu pārvaldnieks» asociācijai piekrīt un attīstības ieceres atbalsta, saka kompānijas pārstāve Santa Vaļuma. "Ja to varēs darīt attālināti, tad lielāka iespēja, ka vairāk dzīvokļu īpašnieku piedalīsies balsojumā. Ne vienmēr visiem un visām mājām izdodas sasniegt šo minimumu, kas ir puse no daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem. Daudzi atrodas ārzemēs, daudzi ir atvaļinājumos vai izbraukuši uz laukiem un vasarnīcu un nevar būt kopsapulcē vai nepaspēj iesniegt savu balsojumu," norāda Vaļuma.
Ja normatīvi tiktu grozīti, «Rīgas namu pārvaldnieks» iesaka mainīt arī pašu lēmumu pieņemšanas kārtību, pielāgojot to mūsdienu situācijai. Laikā, kad valstis par izstāšanos no ES izlemj ar nelielu balsu pārsvaru, simtprocentīgas dzīvokļu īpašnieku piekrišanas prasīšana nav adekvāta, uzskata pārvaldnieks.
"Dažos jautājumos [šādi var rīkoties]. Piemēram, brīdī, kad dzīvokļu īpašnieki vēlas pieņemt lēmumu par mājai piesaistītās teritorijas lietošanu un uzstādīt zīmes, ka teritorijā var iebraukt tikai ar atsevišķām caurlaidēm. Šādu lēmumu pieņemšanai ir nepieciešami 100% balsu, ko savākt ir teju neiespējami. Savukārt, ja šādu lēmumu nav iespējams pieņemt, savācot visu nepieciešamo balsu skaitu, tad ne klātienes, ne elektroniskais balsojums šo situāciju neatrisinās," pauž Vaļuma.
Lielo pilsētu asociācijā norāda, ka mājokļu politikā ir vēl daudz risināmu lietu. Galvenais uzdevums gan ir izpildīt likumā ierakstīto un iedzīvotājiem pārņemt mājas savā pārvaldībā. Tiklīdz tas tiek izdarīts, dzīvokļu īpašnieki parāda, ka ir spējīgi savākties un pieņemt lēmumus.
