Vērienīgā projekta infrastruktūras izbūves darbi bija jāuzsāk 2017. gadā, lai jau nākamgad varētu sākt sniegt daļu pakalpojumu. Taču pašvaldības vien salīdzinoši nesen steidza izsludināt publisko iepirkumu konkursus būvniecības tehnisko dokumentu izstrādei. Turklāt daudzi no tiem beigušies bez rezultāta.
Gulbenes novadā iecerēts veidot ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu novada bērnunamu bērniem. Taču pašlaik vēl nekādi remontdarbi nenotiek.
“Pieteicās viens pretendents, kurš piedāvāja savu cenu, un cenas visiem objektiem bija vienādas, nu es to ciparu pat nesaukšu. Tās cenas bija neadekvāti augstas tehniskā projekta izstrādei,” stāstīja Gulbenes novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs.
Tā kā Gulbenes novadā visiem pieciem rekonstrukcijas projektiem bija viens iepirkums, apturēta visu grupu dzīvokļu, specializēto darbnīcu, dienas centra un citu ēku pārbūve.
Aukstas un smacīgas – tādas ir patlaban neapdzīvotās telpas. Sociālā dienesta darbinieki rāda – te varētu dzīvot bērni, tālāk būtu virtuve, telpas darbiniekiem.
“Vispār kopīgās projekta izmaksas bija 700 000 eiro, bet pēc tādām mūsu aplēsēm tas [pieaugums] ir apmēram reiz trīs. Tā kā mūsu pašvaldības finansējums tad būtu kaut kur pāri miljonam,” stāstīja Antaņevičs.
Ar lūgumu palīdzēt sociālā dienesta un pašvaldības vadība devusies uz Rīgu pie atbildīgās Labklājības ministrijas amatpersonām. Saņēmuši atbildi, ka ar līdzīgām problēmām – būvniecības izmaksu dārdzību un būvnieku iztrūkumu – saskaroties daudzi.
Vienīgais piedāvātais risinājums - mēģināt vēlreiz. Atkārtotam iepirkumam dots laiks līdz vasaras vidum.
“Protams, Gulbene nav vienīgā, kas ar šādu problēmu ir nākusi pie Labklājības ministrijas,” atzina Labklājības ministrijas vecākais eksperts Jānis Laucis.
Aizvien notiekot intensīvas tikšanās ar pašvaldībām. Piemēram, amatpersonas braukšot uz Latgali. Svarīgi apzināt, cik daudz naudas pašvaldībām nepieciešams, lai ieceres neizkūpētu.
“Visdrīzāk mēs vērsīsimies Finanšu ministrijā un lūgsim, domāsim, kā mēs šo situāciju varam risināt,” sacīja Laucis.
Bažas, ka termiņus visu laiku pārceļ un mērķu ieviešana stagnē, pirms nepilna gada pauda Valsts kontrole.
“Tas risks, ka mēs varam savlaicīgi neapgūt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, tas, protams, pastāv. Labklājības ministrijai ir ļoti būtiski jāuzlabo šī projekta uzraudzība un vadība,” atzina Valsts kontroles pārstāve Ilze Salna.
Eiropas fondu naudu var izmantot vēl līdz 2023. gadam. Un gan pašvaldības, gan atbildīgā ministrija tic, ka visu vēl paspēšot.
